Palīdzība dokumentu un informācijas sagatavošanā SIA dibināšanai: īpašnieku struktūra, pamatkapitāls, pārvaldes institūcijas, dokumentu iesniegšana, pirmie soļi pēc reģistrācijas un nodokļu jautājumi.
Informāciju par uzņēmuma reģistrāciju var izpētīt patstāvīgi. Taču lielākā daļa lēmumu — uzņēmuma forma, pamatkapitāla apmērs, īpašnieku struktūra — būtu jāpieņem, izprotot katra lēmuma sekas. SIA AB ways sagatavo dokumentus, pārbauda tos un sniedz atbalstu reģistrācijas procesā.
Palīdzu izvēlēties pamatkapitāla apmēru un īpašnieku struktūru atbilstoši Jūsu konkrētajai situācijai un mērķiem.
Aprēķinu precīzas reģistrācijas izmaksas un termiņus tieši Jūsu situācijai — iekļaujot tikai nepieciešamās izmaksu pozīcijas.
Sagatavoju visus reģistrācijai nepieciešamos dokumentus: dibināšanas dokumentus, pieteikumus un saistītos dokumentus, ņemot vērā Uzņēmumu reģistra prasības.
Reģistrācija ir iespējama attālināti: dokumentus var iesniegt elektroniski vai nosūtīt dokumentu komplektu pa pastu.
Grāmatvedība, kas atbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām.
Laicīgi izvērtējam nodokļu saistības: PVN, uzņēmumu ienākuma nodoklis un algas nodokļi — bez neparedzētiem pārsteigumiem.
SIA kapitāla daļu īpašnieki var būt gan juridiskas, gan fiziskas personas. Minimālais skaits — viena persona. Ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nav īpašu ierobežojumu. Ārvalstu uzņēmums var būt vienīgais Latvijas SIA īpašnieks.
Kapitāla daļu īpašnieki pieņem tā sauktos “globālos” lēmumus attiecībā uz sabiedrību, piemēram, ieceļ valdi un apstiprina peļņas sadali.
Kapitāla daļu īpašniekam ir tiesības pārdot, dāvināt un citādi atsavināt savas kapitāla daļas. Statūtos var paredzēt kapitāla daļu atsavināšanas nosacījumus. Ja šādi nosacījumi statūtos nav paredzēti, piemēro likumā noteikto vispārējo kārtību.
Ja kapitāla daļu īpašnieks vēlas pārdot savas kapitāla daļas, viņam vispirms tās jāpiedāvā pārējiem īpašniekiem. Ja pārējie īpašnieki atsakās tās iegādāties, kapitāla daļas var pārdot trešajām personām.
Ja kapitāla daļu īpašnieks vēlas kapitāla daļas atsavināt citā veidā, piemēram, dāvināt vai apmainīt, nepieciešama pārējo kapitāla daļu īpašnieku piekrišana.
Vispārējā gadījumā kapitāla daļu īpašnieki par SIA saistībām atbild tikai ar savu ieguldījumu pamatkapitālā — atšķirībā, piemēram, no individuālā komersanta.
Izņēmumi, kad kapitāla daļu īpašnieki atbild ar visu savu personisko mantu:
Neatkarīgi no atbildības pret sabiedrības kreditoriem kopš 2015. gada 1. janvāra likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir spēkā izmaiņas, saskaņā ar kurām noteiktos apstākļos valde ir personiski finansiāli atbildīga par SIA nodokļu parādiem.
Ja nodokļu parāda rašanās brīdī SIA valdē bija vairāk nekā viens valdes loceklis, visi valdes locekļi ir solidāri atbildīgi.
Standarta minimālais pamatkapitāla apmērs ir 2800 eiro. Papildus standarta variantam likums pieļauj reģistrēt SIA ar pamatkapitālu no 1 eiro — tā saucamo “mazkapitāla SIA”.
Šādas SIA statuss kopumā ir tāds pats kā SIA ar standarta pamatkapitālu, taču pastāv vairākas būtiskas atšķirības:
Pamatkapitāls pilnībā jāapmaksā pirms dokumentu iesniegšanas reģistrācijai. Ja pamatkapitāls ir 2800 eiro vai vairāk, iespējams gan naudas, gan mantiskais ieguldījums.
SIA jābūt juridiskajai adresei Latvijā. Saskaņā ar Komerclikumu juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība.
Latvijā ir izplatīta prakse piešķirt tiesības izmantot juridisko adresi: nekustamā īpašuma īpašnieks dod SIA atļauju reģistrēt juridisko adresi attiecīgajā īpašumā. Dzīvojamās telpas, piemēram, dzīvokļa vai mājas, adresi var izmantot arī kā juridisko adresi. Tirgū darbojas uzņēmumi, kas piedāvā virtuālā biroja (juridiskās adreses) pakalpojumus, tomēr šāds risinājums dažkārt var radīt sarežģījumus attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu un banku — šo jautājumu ir vērts apspriest iepriekš.
Valde ir SIA vadība, kas nodrošina sabiedrības operatīvo (ikdienas) vadību. Valdē var būt tikai fiziskas personas. Minimālais valdes locekļu skaits — viena persona. Ārvalstniekiem nav ierobežojumu.
Par valdes locekli nevar būt:
Galvenās prasības nosaukumam: tajā jāizmanto tikai latīņu vai latviešu alfabēta burti, un nosaukumam jāatšķiras no jau reģistrēta vai reģistrācijai pieteikta nosaukuma.
Uzņēmumu reģistra valsts notārs atliks reģistrāciju, ja vienīgā atšķirība starp jūsu SIA nosaukumu un jau reģistrētu vai reģistrācijai pieteiktu nosaukumu ir atstarpes vai pieturzīmes starp burtiem/cipariem (piemēram: nosaukums / no saukums / .nosaukums / no.saukums) vai lielo un mazo burtu izmantošana (piemēram: Nosaukums / nosaukums).
Pastāv arī ierobežojumi atsevišķu vārdu izmantošanai, piemēram, “valsts” un “pašvaldība”, un nosaukuma unikalitāti ir vērts pārbaudīt ne tikai Uzņēmumu reģistrā, bet arī Patentu valdes preču zīmju datubāzē.
SIA ir visizplatītākā forma — vairāk nekā 90% reģistrēto uzņēmumu. Citas iespējas: IK (individuālais komersants), AS (akciju sabiedrība) un vairākas retāk izmantotas formas. Ārvalstnieks-nerezidents var būt 100% kapitāla daļu īpašnieks un vienlaikus vienīgais valdes loceklis — vietējais partneris vai direktors - Latvijas rezidents nav obligāts.
Saskaņā ar 2026. gadā spēkā esošajiem nodokļu normatīvajiem aktiem vairumā gadījumu SIA ir izdevīgāka nekā fiziskās personas saimnieciskās darbības forma: SIA parasti ir mazāks kopējais valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu slogs un vairāk iespēju veikt izmaksas īpašniekam (alga un dividendes). Ja uzņēmējdarbību sāk divi vai vairāki partneri vai plānots pieņemt darbiniekus, SIA praktiski ir vienīgā saprātīgā izvēle. Izņēmums ir sava īpašuma, piemēram, nekustamā īpašuma vai automašīnas, iznomāšana: šajā gadījumā fiziskai personai var būt izdevīgāks “paziņotās saimnieciskās darbības režīms” nekā SIA.
Nē, reģistrāciju iespējams veikt pilnībā attālināti. Ja dibinātājam ir drošs elektroniskais paraksts, dokumentus var parakstīt pilnībā attālināti. Ja drošana elektroniskā paraksta nav, paraksts uz atsevišķiem dokumentiem jāapliecina pie zvērināta notāra; ja dokumenta teksts nav latviešu valodā, būs nepieciešams notariāli apliecināts tulkojums; papīra formas dokumenti būs jānosūta pa pastu.
Valsts nodeva par reģistrāciju ir 20 eiro mazkapitāla SIA un 75 eiro SIA ar standarta pamatkapitālu; paātrinātas reģistrācijas gadījumā valsts nodeva tiek trīskāršota. Papildus izmaksas var būt par telpu (juridiskās adreses) nomu, notāra un jurista pakalpojumiem, kā arī bankas pakalpojumiem.
Dokumentu sagatavošana parasti aizņem dažas dienas. Bankas konta atvēršanas termiņš ir atkarīgs no bankas: Latvijas pilsonim ar pozitīvu vēsturi tas parasti aizņem dažas dienas; ārvalstniekiem process ir būtiski ilgāks. Pati reģistrācija Uzņēmumu reģistrā ilgst 1–3 darbdienas, paātrinātajā kārtībā — 1 dienu; atsevišķos gadījumos Uzņēmumu reģistrs var atlikt reģistrāciju līdz Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanas saņemšanai — tas var papildus aizņemt aptuveni 10 darbdienas.
Atsevišķus lēmumus ir lietderīgi pieņemt jau iepriekš, pirms dokumentu sagatavošanas:
Kā pārbaudīt un izvēlēties nosaukumu? Jāpārbauda nosaukuma unikalitāte Uzņēmumu reģistrā, kā arī Patentu valdes datubāzē. Nosaukumā jāizmanto latviešu vai latīņu alfabēta burti; pastāv ierobežojumi atsevišķu vārdu izmantošanai, piemēram, “valsts” un “pašvaldība”.
Kur reģistrēt juridisko adresi? Var izmantot dzīvojamās telpas, piemēram, dzīvokļa vai mājas, adresi vai nomātu biroju. Tirgū ir pieejami virtuālā biroja pakalpojumi, taču tie var radīt sarežģījumus attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu un banku.
Kā iemaksāt pamatkapitālu? Var atvērt pagaidu kontu bankā vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja iestādē un šajā kontā apmaksāt savu pamatkapitāla daļu. Atsevišķos gadījumos pamatkapitālu var apmaksāt ar mantisko ieguldījumu (izņemot mazkapitāla SIA).
Vai visu var izdarīt tiešsaistē? Jā, izmantojot Uzņēmumu reģistra portālu, dokumentus parakstot ar drošu elektronisko parakstu (registrs.ur.gov.lv). Ja nav droša elektroniskā paraksta, dokumenti būs jāsagatavo papīra formā un pie zvērināta notāra jāapliecina paraksts uz atsevišķiem dokumentiem.
Saskaņā ar Komerclikuma 142. pantu dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti. Dokumenti jāsagatavo latviešu valodā. Atkarībā no situācijas var būt nepieciešami papildu dokumenti.
Ārvalstniekam, kuram nav Latvijas personas koda, var būt nepieciešama anketa datu iekļaušanai Fizisko personu reģistrā.
Seši soļi no informācijas apkopošanas līdz gatavam dokumentu komplektam.
SIA var reģistrēt, neatrodoties Latvijā. Parakstu uz dokumentiem var apliecināt pie zvērināta notāra dibinātāja dzīvesvietas valstī — šādā gadījumā dokumentu teksts jāiztulko latviešu valodā. Atkarībā no valsts, kurā paraksts ir apliecināts, var būt nepieciešama dokumentu legalizācija vai Apostille.
Vai reģistrācijai nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja? Ja neplānojat ierasties Latvijā, tad nav nepieciešama.
Kā attālināti parakstīt dokumentus? Latvijā darbojas eParaksts sistēma. Ārvalstnieks var saņemt ārzemnieka eID karti. Dokumentus var parakstīt arī ar citā valstī izsniegtu drošu elektronisko parakstu — iepriekš jānoskaidro, vai Uzņēmumu reģistrs šādu parakstu atzīst. Ja droša elektroniskā paraksta nav, dokumenti būs jāparaksta pie zvērināta notāra.
Vai nepieciešams vietējais direktors vai grāmatvedis? Vietējais direktors nav obligāts. Grāmatvedis ir nepieciešams, uzņēmumiem jākārto grāmatvedība; atsevišķos gadījumos grāmatvedību drīkst kārtot valdes loceklis.
Bankas konta atvēršana nerezidentam. Parasti process ir sarežģītāks nekā rezidentam: KYC (Pazīsti savu klientu) prasības ir stingras, bieži jāpierāda līdzekļu izcelsme, jāiesniedz papildus dokumenti,process var ilgt vairākas nedēļas.
Pamatkapitālu var izmantot SIA vajadzībām — iegādāties preces, apmaksāt pakalpojumus un veikt citus ar uzņēmuma darbību saistītus maksājumus.
Reģistrācija VID. Pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā SIA automātiski tiek reģistrēta kā nodokļu maksātājs. Atsevišķos gadījumos nepieciešama papildu reģistrācija EDS (nodokļu pārskatu iesniegšanai). Pieteikumu PVN maksātāja numura saņemšanai var iesniegt kopā ar SIA reģistrācijas dokumentiem.
Grāmatvedība, pārskati, ikgadējie pienākumi. Valde ir atbildīga par grāmatvedības organizēšanu, nodokļu pārskatu un gada pārskata iesniegšanu. Vairumā gadījumu SIA reizi mēnesī iesniedz darba devēja ziņojumu, ja SIA ir PVN maksātāja, tad reizi mēnesī vai ceturksnī jāiesniedz PVN deklarācija, reizi gadā jāsniedz gada pārskats un ne retāk kā reizi gadā — uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija.
Atsevišķiem darbības veidiem nepieciešama licence — piemēram, naftas produktu mazumtirdzniecībai.
Būtu jāizlemj:
Uzņēmumam ir pienākums kārtot grāmatvedību. Grāmatvedības reģistriem jābūt latviešu valodā un papīra formas attaisnojuma dokumentiem jāatrodas Latvijā.
Uzņēmumam ir pienākums iesniegt gada pārskatu. Iesniegšanas termiņš parasti ir 5 mēneši pēc pārskata gada beigām.
Obligātās revīzijas kritēriji tika paaugstināti, sākot ar 2024. pārskata gadu. 2026. gadā:
| Prasība | Attiecas, ja divus gadus pēc kārtas pārsniegti vismaz 2 no 3 kritērijiem |
|---|---|
| Zvērināta revidenta pārbaude pilnā apjomā | bilance virs 1 000 000 eiro · neto apgrozījums virs 2 000 000 eiro · vidējais darbinieku skaits virs 50 |
| Zvērināta revidenta ierobežotā pārbaude | bilance virs 500 000 eiro · neto apgrozījums virs 1 000 000 eiro · vidējais darbinieku skaits virs 25 — ja uzņēmumam nav piemērojama pilnas revīzijas prasība |
Uzņēmumi, kas nepārsniedz šos sliekšņus, tostarp lielākā daļa mikro un mazo sabiedrību, sagatavo saīsinātu gada pārskatu un revidenta atzinums nav obligāts.
| Nodoklis | Likme un nosacījumi 2026. gadā |
|---|---|
| PVN | Standarta likme — 21%. Samazinātās likmes 12% un 5% piemēro noteiktām preču un pakalpojumu kategorijām (zālēm, apkurei, transportam, grāmatām un presei latviešu/ES un OECD valodās u.c.), 0% — eksportam un noteiktām preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā. Reģistrācija PVN maksātāju reģistrā parasti ir obligāta, ja gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) | 0% nesadalītajai (reinvestētajai) peļņai. Sadalot peļņu (dividendes un tām pielīdzināmi maksājumi) — 20% pēc “20/80” formulas no sadalāmās summas, kas praksē ir aptuveni 25% no neto izmaksājamās summas. No 2026. gada SIA, kas pilnībā pieder fiziskām personām, var izvēlēties alternatīvu režīmu dividenžu izmaksai fiziskām personām: 15% uzņēmumu ienākuma nodoklis uzņēmuma līmenī plus 6% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas tiek ieturēts faktiskās izmaksas brīdī. |
| Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN) | SIA kopš 2022. gada nevar būt šī nodokļa maksātāja neatkarīgi no pamatkapitāla apmēra. Režīms pieejams tikai individuālajiem komersantiem, fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, zemnieku un zvejnieku saimniecībām. Nodokļa likme — 25% no apgrozījuma. |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) | Biežāk piemērojamā kopējā likme — 34,09% no bruto darba samaksas (23,59% — darba devēja daļa, 10,5% — darba ņēmēja daļa). |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) algai | Progresīvā likme: 25,5% gada ienākumam līdz 105 300 eiro, 33% — ienākuma daļai virs šīs summas (tiek samaksāts, iesniedzot gada deklarāciju), kā arī papildu 3% gada kopējo ienākumu daļai virs 200 000 eiro. Piemēro fiksētu neapliekamo minimumu — 550 eiro mēnesī. |
| Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru noslēgtas darba tiesiskās attiecības. |
| Dividendes fiziskām personām — īpašniekiem | Ja peļņa, no kuras izmaksā dividendes, jau ir aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmuma līmenī, papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis no fiziskās personas parasti netiek ieturēts. Izņemumi ir gadījumos, kad piemēro jauno 15% / 6% režīmu. Ja saņēmēja kopējie gada ienākumi pārsniedz 200 000 eiro, tad jāmaksā papildus iedzīvotāju ienākuma nodokli 3% apmērā. |
Atšķirība starp standarta un mazkapitāla SIA. Mazkapitāla SIA īpašnieki un valdes locekļi var būt tikai fiziskas personas (ne vairāk kā piecas). Pamatkapitālu apmaksā tikai naudā un pilnā apmērā pirms reģistrācijas. Līdz pamatkapitāla palielināšanai līdz 2800 eiro ir spēkā papildu atbildības un obligātās rezerves noteikumi.
Bankas atteikuma risks konta atvēršanai. Valsts ir noteikusi stingras prasības Latvijas bankām. Atverot kontu, bankas rūpīgi pārbauda sabiedrību ar ierobežotu atbildību un turpina uzraudzīt uzņēmuma darbību arī pēc tam. Ja banka atsakās atvērt kontu, samaksātā komisija parasti netiek atmaksāta.
Kas notiek, ja uzņēmums neveic darbību un tāpēc neiesniedz pārskatus. Riski ir uzņēmuma darbības apturēšana, PVN maksātāja numura zaudēšana, soda nauda un ierobežojumu ierakstīšana valsts reģistros.
Apkopojam informāciju par uzņēmumu, īpašniekiem, adresi, kapitālu un valdi.
Nosakām nepieciešamos dibināšanas dokumentus un sagatavojam tos.
Organizējam sagatavošanās darbības un dokumentu parakstīšanu.
Dokumenti tiek iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Pēc dokumentu izskatīšanas saņemat paredzētos reģistrācijas dokumentus un ieteikumus par pirmajiem soļiem.
Aprakstiet situāciju un uzdodiet jautājumu. Ja jau esat izlēmis par uzņēmuma struktūru vai citiem jautājumiem, lūdzu, norādiet to — tas palīdzēs ātrāk saprast uzdevumu.
abways@abways.lv →