Produktu pašizmaksas pārvaldība

Produkta pašizmaksas aprēķins ir process, kurā nosaka kopējās izmaksas, kas radušās (nepieciešamas), lai ražotu produktu vai sniegtu pakalpojumu.

Precīza pašizmaksa ir būtiska, lai pieņemtu pamatotus uzņēmējdarbības lēmumus. Tā parāda katras saražotās vienības patiesās izmaksas: cik izmaksā materiāli, darbaspēks, pieskaitāmās izmaksas un citas pozīcijas, un kāda ir katras pozīcijas daļa produkta kopējās izmaksās.

Šī informācija palīdz:

• optimizēt cenu veidošanu,
• uzlabot peļņas rādītājus,
• efektīvāk izmantot resursus un
• samazināt nevajadzīgas izmaksas.

Zinot, kur tiek patērēti resursi un nauda, jūs varēsiet noteikt neefektīvus procesus un veikt uzlabojumus.

Šajā rakstā apskatīts, kāpēc precīza izmaksu aprēķināšana ir svarīga, kādas pašizmaksas metodes pastāv, kā izvēlēties piemērotāko un kā soli pa solim aprēķināt vienības pašizmaksu.

Kāpēc uzņēmumiem ir svarīga precīza izmaksu aprēķināšana?

Precīza izmaksu aprēķināšana ietekmē lēmumu pieņemšanu, rentabilitāti un konkurētspēju.

Konkurētspējīgu cenu noteikšana

Ja zināt patiesās ražošanas izmaksas, varat izvairīties no pārāk zemu cenu noteikšanas (kas rada zaudējumus) vai pārāk augstu cenu noteikšanas (zaudējot klientus).

Rentabilitāte un finanšu “veselība”

Precīza izmaksu aprēķināšana ļauj precīzi novērtēt uzņēmuma bruto peļņu. Turklāt tā palīdz noteikt neefektīvas darbības jomas, ļaujot samazināt izmaksas un uzlabot peļņas normu.

Lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz informāciju

Jūs varat paļauties uz precīziem izmaksu datiem, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus. Piemēram, vai paplašināt produktu klāstu, ieguldīt jaunās iekārtās vai pārtraukt nerentablu produktu ražošanu. Izmaksu aprēķināšana arī palīdz pieņemt lēmumus par resursu sadalījumu, - novirzīt vairāk resursus, lai radītu augstas peļņas produktus vai sniegtu pakalpojumus, kuri rada lielāku peļņu.

Juridiskā un ētiskā atbilstība

Neprecīzas izmaksu aprēķināšanas dēļ, uzņēmums var noteikt nepamatoti augstas cenas. Un tas var radīt juridiskas sekas. Piemēram, ES tiesas piesprieda Qualcomm 238 miljonu eiro naudas sodu, jo tas bija iesaistīts nepamatotu cenu noteikšanā .

Budžeta un finanšu plānošana

Precīza izmaksu aprēķināšana palīdz izstrādāt precīzāku budžetu un prognozes. Tādējādi, jums ir skaidrāka izpratni par ražošanas izmaksām. Un jūs varat efektīvāk plānot turpmākos ieguldījumus.

Izmaksu kontrole un efektivitāte

Nosakot preču un pakalpojumu patiesās izmaksas, jūs varat precīzi noteikt neefektīvās jomas un īstenot pasākumus, lai kontrolētu izmaksas un uzlabotu darbību.

Dažādas pieejas produkta pašizmaksas aprēķināšanā

Ir vairākas (daudzas) izmaksu aprēķināšanas metodes (pieejas).

Tradicionālās pašizmaksas metodes

• Pašizmaksas aprēķināšana pasūtījumam (darbam). Uzskaita (aprēķina) tiešās materiālu, darbaspēka un pieskaitāmās izmaksas atsevišķam darbam (pasūtījumam, projektam). šī metode var būt noderīga būvniecībā vai pasūtījuma (individuālajā) ražošanā, kur katrs projekts ir unikāls. Nodrošina precīzāku izmaksu sadalījumu. Tomēr aprēķināšana pēc šī metodes ir salīdzinoši darbietilpīga un sarežģītāka, jo nepieciešams detalizēti izsekot visām ar projektu saistītajām izmaksām.
• Procesa pašizmaksas aprēķināšana. Izmanto, lai aprēķinātu pašizmaksu identisku produktu masveida ražošanā. Kopējās ražošanas izmaksas dala ar saražoto vienību skaitu. Piemērota tādās nozarēs kā ķīmiskā rūpniecība, pārtikas rūpniecība un tekstilrūpniecība. Efektīva izmaksu uzskaitei liela apjoma (mēroga) ražošanā. Bet šajā metodē nav ņemtas vērā ražošanas procesu atšķirības. Piemēram, tekstiluzņēmums pamatā ražo kokvilnas audumu. Bet nedaudz ražo arī zīda audumu. Zīds ir dārgāks nekā kokvilna un arī ražošanas process var atšķirties (var būt dārgāks). Ja šo metodi izmantos gan zīda, gan kokvilnas auduma pašizmaksas aprēķināšanai, tad zīda audums būs novērtēts zemāk par faktisko pašizmaksu.
• Partijas pašizmaksas aprēķināšana. Produktu vienības sagrupē partijās. Un pašizmaksu aprēķina katrai partijai, nevis atsevišķām vienībām. Metodi var izmantot farmācija nozarē vai inženiertehnisko produktu (dzinēji, diskdziņi, sensori) ražošanā. Metode ir pietiekami efektīva sērijveida ražošanas procesiem. Bet var nenodrošināt precīzus datus par atsevišķu vienību izmaksām.

Modernās pašizmaksas aprēķināšanas metodes

• Uz darbību (aktivitātēm) balstīta pašizmaksas aprēķināšana (ABC metode). Netiešās izmaksas attiecina uz produktiem, pamatojoties uz ražošanā iesaistītajām darbībām (aktivitātēm). Izmaksas tiek iedalītas izmaksu grupās un izdalītas ar izmaksu virzītājspēkiem. Lietderīga nozarēs ar ievērojamām pieskaitāmajām izmaksām (piemēram, veselības aprūpē, viesmīlības nozarē). Tāpat, var izmantot uzņēmumos, kur “ražo” vairākus produktus / pakalpojumus un katram produktam izmaksas ir atšķirīgas.
• Mērķa pašizmaksa. Uz tirgu orientēta pieeja. Nosaka mērķa cenu (konkurētspējīgu cenu) un izmaksas “aprēķina” tā, lai iekļautos cenā. Ideja ir iegūt ražošanas izmaksas, kas atbilst mērķa cenai un arī rada peļņu. Koncentrējas uz klientu orientētu cenu noteikšanu un rentabilitāti. Taču ir nepieciešama precīza prognozēšana un tirgus analīze.
• Pašizmaksas aprēķināšana, balstoties uz materiāliem (komponentēm, sastāvdaļām). Jāizveido detalizēts materiālu, darbaspēka un mašīnu (iekārtu) darbu saraksts katram produktam. Nosaka katras sastāvdaļas izmaksas un summē visas izmaksas. šo metodi parasti izmanto ražošanas un inženiertehniskajās nozarēs, kur katrs produkts sastāv no vairākām (daudzām) sastāvdaļām un ir specifiskas prasības katrai sastāvdaļai. šī metode nodrošina ļoti precīzu izmaksu aplēsi. Palīdz pieņemt lēmumus par materiālu aizstāšanu, procesu uzlabošanu un sarunām ar piegādātājiem, lai samazinātu iepirkšanas cenas. Taču šī metode ir laikietilpīga un diezgan sarežģīta. Nepieciešami precīzi un atjaunināti dati. Galvenokārt koncentrējas uz tiešajām izmaksām. Var neņemt vērā pieskaitāmās izmaksas, ja vien tā nav apvienota ar citu metodi, piemēram, izmaksu aprēķinu pēc darbības jomām (ABC).

Izmaksu sadalīšanas metodes (pieejas)

• Absorbcijas pašizmaksas aprēķināšana (pazīstama arī kā pilnās pašizmaksas aprēķināšana). Visas ražošanas izmaksas (fiksētās un mainīgās) attiecina uz produktiem. Katra vienība absorbē savu daļu no kopējām ražošanas izmaksām. šī metode ir visizplatītākā uz ražošanu orientētās nozarēs.
• Mainīgās / tiešās pašizmaksas aprēķināšana. Uz produktiem attiecina tikai mainīgās ražošanas izmaksas (tiešie materiāli, darbaspēks un mainīgās pieskaitāmās ražošanas izmaksas). Fiksētās izmaksas netiek iekļautas vienības pašizmaksas aprēķinā. šī metode palīdz noteikt pārdošanas apjomu, kas nepieciešams, lai segtu fiksētās izmaksas un gūtu peļņu. Ļauj vadītājiem novērtēt struktūrvienību (nodaļu) darbības rezultātus, balstoties uz kontrolējamām izmaksām. Var būt noderīga īstermiņa lēmumu pieņemšanai (piemēram, cenu noteikšanai, rentabilitātes analīzei). Tomēr šī metode var neietvert visas izmaksas, kas ir būtiskas ilgtermiņa cenu stratēģiju izstrādē.
• "Caurlaides" pašizmaksas aprēķināšana (Throughput Costing). Koncentrējas tikai uz tiešajām materiālu izmaksām (vienas papildu vienības ražošanas ietekme, ņemot vērā ieņēmumus mīnus mainīgās izmaksas). Izmantojot šo metodi, var noteikt kuriem produktiem vai procesiem ir augstāka "caurlaides" rentabilitāte (pārdošanas ieņēmumi mīnus mainīgās izmaksas). Un attiecīgi var noteikt produktus, procesus ar vissliktāko rentabilitāti un koncentrēties uz "vājo" vietu optimizāciju, lai uzlabotu kopējo rentabilitāti. "Vājās" vietas var būt, piemēram, ierobežota iekārtu jauda vai instrumentu, mašīnu vai aprīkojuma pieejamība, piegāžu kavējumi, darbaspēka trūkums. Metode vairāk "uzsver" (iezīmē) vājo vietu ietekmi uz ieņēmumu gūšanu, nevis sadala izmaksas. Vairāk piemērota nozarēm, kurās bieži ir identificējamas vājās vietas; mazāk noderīga uzņēmumos, kuros nav izteiktu ierobežojumu (trūkumu).

Uz laiku balstītas pieejas

• Standarta pašizmaksas metode. Tiek izmantotas iepriekš noteiktas materiālu, darbaspēka un pieskaitāmo izmaksu izmaksas, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. šo metodi var izmantot plānošanai un kontrolei. Arī ražošanai ar konsekventiem (nemainīgiem) ražošanas procesiem. Taču rezultāti var būt neprecīzi, ja būtiski mainās apstākļi vai ja standarti netiek regulāri atjaunināti.
• Faktiskās pašizmaksas aprēķināšana. Izmanto faktiskās izmaksas, kas rodas ražošanas laikā. Faktisko izmaksu aprēķināšanas galvenā priekšrocība ir metodes precizitāte, jo tā atspoguļo patiesās ražošanas izmaksas. Tomēr tās piemērošana var būt sarežģīta, jo visas izmaksas ir jāuzskaita detalizēti un savlaicīgi.
• "Normālās" pašizmaksas aprēķināšana. Izmanto faktiskās tiešās izmaksas un iepriekš noteiktas pieskaitāmo izmaksu likmes. Metode ļauj iepriekš aplēst izmaksas, kas ir noderīgi budžeta plānošanai un cenu noteikšanai. Metode ļauj saglabāt zināmu precizitāti, jo tiek ņemtas vērā faktiskās tiešās izmaksas.

Kā izvēlēties pareizo metodi

Lai izvēlētos pareizo metodi, ir nepieciešams:

• Novērtēt nozari. Dažādām nozarēm ir piemērotas dažādas metodes. Piemēram, būvniecībā izmanto pašizmaksas aprēķināšana pasūtījumam (darbam), bet pārtikas pārstrādē bieži izmanto procesa pašizmaksas aprēķinu.
• Apsveriet ražošanas sarežģītību. ABC metode ir piemērota sarežģītiem procesiem, savukārt standarta pašizmaksas aprēķins ir piemērotāks atkārtotai ražošanai.
• Izvērtējiet kādos pārskatos metode būs jāizmanto. Absorbcijas pašizmaksas metodi parasti lieto, lai nodrošinātu atbilstību finanšu pārskatu prasībām.
• Analizējiet lēmumu pieņemšanas prasības. Mainīgo pašizmaksas aprēķins ir noderīgs īstermiņa lēmumu pieņemšanai, savukārt absorbcijas pašizmaksas aprēķins sniedz visaptverošu pārskatu ilgtermiņa plānošanai.

Galu galā izvēle ir atkarīga no jūsu uzņēmuma konkrētajām darbības vajadzībām, finanšu pārskatu prasībām un stratēģiskajiem mērķiem.

Dažādu pašizmaksas aprēķināšanas metožu salīdzinošā tabula

Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izvēloties pašizmaksas aprēķināšanas metodi

Biežāk pieļautās kļūdas, no kurām jāizvairās, izvēloties pašizmaksas aprēķina metodi

Ir daudz izmaksu aprēķināšanas metožu, katrai metode ir savas iezīmes, plusi, mīnusi. Bet kā izvēlēties pareizo metodi? Lai izvēlētos “pareizo metodi”, jāatbild uz dažiem jautājumiem:

• Vai pašizmaksas aprēķins ir nepieciešams iekšējo lēmumu pieņemšanai vai finanšu pārskatu sagatavošanai?
• Kāda ir produkta vai pakalpojuma sastāvs (sastāvdaļas)? Galvenais jautājums ir saistīts ar izejvielu izsekojamību. Vai var tieši noteikt un izmērīt konkrētās sastāvdaļas un apjomu, kas ietilpst katrā produkta vienībā? Vai tomēr izmaksas ir sadalītas uz vairākām (dažādām) produktu līnijām (veidiem), kuru ražošanai izmanto kopīgus resursiem?
• Cik sarežģīts ir ražošanas process?
• Cik bieži mainās iepirkuma cenas?
• Cik precīzam jābūt aprēķinu rezultātam?
• Cik bieži mainās materiālu un darbaspēka izmaksas?

Bieži sastopamie izaicinājumi, ar kuriem jāsaskaras, aprēķinot izmaksas

Aprēķinot izmaksas, bieži jāsaskaras ar vairākām problēmām:

• Netiešo izmaksu attiecināšana. Noteikt, kā pamatoti ("pareizi") sadalīt pieskaitāmās izmaksas, piemēram, nomas, komunālo pakalpojumu un administratīvās izmaksas, starp dažādiem produktiem vai struktūrvienībām.
• Precīza laika uzskaite. Precīza nostrādāto stundu uzskaite, konkrētiem projektiem vai produktiem. Jo īpaši, ja darbinieki pilda vairākus uzdevumus (darbus).
• Izmaksu svārstību pārvaldība. Kā rīkoties, ja bieži mainās izejvielu cenas, darbaspēka vai komunālo pakalpojumu izmaksas, kas ietekmē produktu pašizmaksu un rentabilitāti.
• Slēpto izmaksu noteikšana. Atpazīt mazāk acīmredzamas izmaksas, kas ietekmē kopējās izmaksas. Piemēram, iekārtu uzturēšanu, kvalitātes kontroli, atbilstību likumdošanas prasībām, darbinieku apmācību.
• Izmaksu attiecināšana sarežģītā ražošanā. Izmaksu pareiza attiecināšana daudzpakāpju ražošanas procesos, kur resursi tiek dalīti starp dažādām produktu līnijām (produktu veidiem).
• Precizitātes un praktiskuma līdzsvarošana. Pareiza detalizācijas līmeņa atrašana izmaksu uzskaitē, kas sniedz noderīgu informāciju, neradot pārmērīgu administratīvo slogu.
• Sezonālo svārstību pārvaldība. Dažādās sezonās vai uzņēmējdarbības ciklos izmaksas var atšķirties. Ja šo atšķirību neņem vērā, tad aprēķins būs nepareizs.
• Tehnoloģiju ieviešana. Izmaksu uzskaites programmatūras, kas saistīta ar esošajām sistēmām, izvēle un efektīva izmantošana.
• Jaunu produktu pašizmaksas aprēķināšana. Izmaksu aplēse jauniem produktiem, kuriem nav vēsturisko datu, uz kuriem balstīties.
• Iespēju (alternatīvo) izmaksu ņemšana vērā. Peļņa, kura tiek "zaudēta", izvēloties ražot konkrētu produktu. Piemēram, uzņēmums var izvēlēties, izmaksas novirzīt produkta A ražošanā vai produkta B ražošanā, vai produkta C, D utt. ražošanā. Būtu noderīgi aprēķināt paredzamo peļņu no katra produkta ražošanas. Iespēju izmaksas = peļņa no labākās noraidītās alternatīvas.

Iespējamais aprēķina process

Zemāk ir soli pa solim aprakstīts process, lai aprēķinātu katra produkta vienības pašizmaksu, izmantojot materiālu, sastāvdaļu (BOM) metodi. Metodi, kas piemērota uzņēmumiem, kuriem nepieciešami precīzi izmaksu aprēķini.

Izstrādājumu (produktu) saraksta izveidošana

Vispirms sastādiet sarakstu ar visiem produktiem, kuriem jāaprēķina pašizmaksa. Sarakstā iekļaujiet produktu kodus un nosaukumus. Ja produktu ir daudz, sāciet ar tiem, kurus vadība vēlas analizēt pirmos.

Visu izmaksu komponenšu ("sastāvdaļu") noteikšana

Jānosaka visus izmaksu komponentus, kas saistīti ar katra produkta ražošanu. Komponenti ir šādi:

• Materiāli (izejvielas, sastāvdaļas utt.)
• Darbaspēks (algas ražošanā tieši iesaistītajiem darbiniekiem)
• Mašīnu darbs (iekārtu izmantošanas izmaksas)
• Pieskaitāmās izmaksas (elektrība, apkure, noma u. c.)

Lai to izdarītu precīzi, jāizprot ražošanas process un jāiegūst detalizēta informācija no atbildīgajiem darbiniekiem. Piemēram, no produktu tehnologa vai citi speciālista, kas izstrādā produktu specifikācijas. Tādējādi, var saprast, kādi materiāli un resursi ir nepieciešami katra produkta ražošanai.

Katras izmaksu sastāvdaļas daudzuma (apjoma) noteikšana katram produktam

Katram produktam dokumentē precīzu katra izmantotā materiāla, darbaspēka un mašīnu darba laika apjomu. Arī šajā gadījumā ir nepieciešams precīza informācija no darbiniekiem, kas atbild par ražošanas plānošanu.

Izmaksu datu iegūšana

Lai noteiktu katras sastāvdaļas izmaksas, jāapkopo:

• Materiālu izmaksas - iegūtas no noliktavas uzskaites datiem (materiālu iepirkuma cenas).
• Darbaspēka izmaksas - pamatojoties uz ražošanā iesaistīto darbinieku algām.
• Mašīnu (iekārtu) izmaksas - ietver iegādes cenu, nolietojumu (lietderīgās lietošanas laikā) un ekspluatācijas izdevumus.
• Pieskaitāmās izmaksas - piemēram, elektrība, apkure, noma un citas netiešās izmaksas.

Lielākā daļa šo finanšu datu ir pieejami finanšu uzskaites un krājumu vadības sistēmās.

Galīgo izmaksu aprēķināšana vienai produkta vienībai

Kad ir iegūti visi nepieciešamie dati, jāaprēķina katra produkta vienības kopējās izmaksas, saskaitot visu sastāvdaļu izmaksas. Lai nodrošinātu ticamus rezultātus, visa procesa laikā ļoti svarīga ir precizitāte un uzmanība pret detaļām ("sīkumiem").

Secinājumi

Nav vienas “labākās” pašizmaksas metodes. Izvēle atkarīga no nozares, ražošanas sarežģītības, nepieciešamās precizitātes un tā, vai aprēķins vajadzīgs iekšējiem lēmumiem vai finanšu pārskatiem. Bieži vien praksē labākais risinājums ir divu metožu kombinācija, piemēram, BOM tiešajām izmaksām un ABC pieskaitāmajām izmaksām.