Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja priekšrocības, trūkumi

Kurš var kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju?

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var reģistrēt turpmāk minētās darbības formas:

• individuālo komersantu,
• individutālo uzņēmumu,
• zemnieku vai zvejnieku saimniecību,
• fizisku personu, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID),
• sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA).

Kritēriji (prasības), lai reģistrētos par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Prasības ir šādas:

• Kapitāla daļu īpašnieki (ja tādi ir) var būt tikai fiziskas personas. Par SIA (mikrouzņēmumu nodokļa maksāju) īpašnieku nevar būt cita SIA (cita juridiska persona).
  Ja, piemēram, fiziska persona ir SIA kapitāla daļu īpašnieks un fiziska persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību VID, tad tikai vienā nodarbības veidiem ir tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli (pārējos darbības veidos jāmaksā standarta nodokļi).
• Apgrozījums kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 40 000 eiro (dažos gadījumos ir atļauts apgrozījums 52 000 eiro gadā). Pirms 2018. gada maksimālais atļautais apgrozījums bija 100 000 eiro.
• Maksimālais darbinieku skaits ir pieci (uzņēmuma īpašnieks ir arī uzņēmuma darbinieks).
• SIA valdes locekļiem ir jābūt mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja darbiniekiem (persona, kura nav SIA darbinieks nevar būt par šīs SIA valdes locekli).
• Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nedrīkst būt biedrs personālsabiedrībā. Piemēram, ja SIA ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, tad šī SIA nevar būt personālsabiedrības biedrs.
• Darbinieka maksimālā alga ir 720 eiro mēnesī. Tā kā maksimālais darbinieku skaits ir pieci, tas nozīmē, ka maksimālā algu summa mēnesī ir 3600 eiro.

Kādos gadījumos ir izdevīgi būt par mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju?

• Jūsu uzņēmumam ir ļoti mazi izdevumi. Pamatā tas ir pakalpojumu bizness (piemēram, (interneta vietnes) programmēšanas pakalpojumi, konsultācijas, izglītības pakalpojumi, grāmatvedība, juridiskie pakalpojumi).
• Jūsu uzņēmuma apgrozījums ir salīdzinoši neliels, un darbiniekam izmaksājamā alga ir 720 eiro (vai aptuveni 720 eiro) mēnesī. Pirms izlemšanas vajadzētu salīdzināt kopēju nodokļu summu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam un kopējo nodokļu summu standarta nodokļa maksātājam (uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).

Piemēram, uzņēmuma gada apgrozījums ir 40 000 eiro. Izmaksas gadā - 3100 eiro. Tiek nodarbināti pieci darbinieki un vidējā alga katram darbiniekam ir 615 eiro mēnesī ("uz rokas").
Ja uzņēmums ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, tad kopējā nodokļu summa gadā būs 6000 eiro.
Ja uzņēmums maksā standarta nodokļus, tad aptuvenais kopējais nodokļu apmērs no algām (615 eiro mēnesī "uz rokas") būtu aptuveni 26820 eiro gadā.
No iepriekšminētā piemēriem var redzēt, ka mikrouzņēmumu nodokļu maksātājs var atļauties maksāt lielākas algas.

Par nelielu priekšrocību var uzskatīt samērā vienkāršu nodokļu aprēķināšanas procesu un vienkāršākas atskaites (deklarācijas, pārskatus).

Trūkumi attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju un tā darbiniekiem.

Galvenie trūkumi ir saistīti ar mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja darbiniekiem.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs maksā mazākas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas nozīmē, ka darbiniekiem ir mazākas sociālās garantijas (piemēram, pensija, slimības pabalsts).

Piemērs salīdzinājumam. Uzņēmuma mēneša apgrozījums ir 1000 eiro, uzņēmumā ir viens darbinieks un alga pēc nodokļu nomaksas ir 615 eiro.

• Ja uzņēmums ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, tad ikmēneša nodokļu summa ir 150 eiro un 80% tiek izmantoti sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tādējādi sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs darbiniekam ir 120 eiro mēnesī.
• Ja uzņēmums maksā standarta nodokļus, tad sociālo iemaksu apmērs (2018. gadā) ir aptuveni 298 eiro mēnesī.

Vēl viens iespējamais trūkums varētu būt Latvijas darījumu partneru attieksme saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Noteiktos gadījumos, ja Latvijas uzņēmums saņem pakalpojumus no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, tad pakalpojuma saņēmējam rodas pienākums maksāt algas nodokļus par summu (atlīdzību), kura samaksāta mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam.
Piemēram, Latvijas uzņēmums (standarta nodokļu maksātājs) noslēdz līgumu ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Saskaņā ar vienošanos, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumus standarta nodokļu maksātājam. Un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks sniedz pakalpojumus (veic darbu) standarta nodokļu maksātāja telpās, izmanto standarta nodokļu maksātāja ierīces, iekārtas (piemēram, datoru) un veic darbu noteiktā laikā (no-līdz). Šādā gadījumā standarta nodokļu maksātājam ir pienākums samaksāt algas nodokļus no summas, kas ir samaksāta mikrouzņēmumu nodokļu maksātājam.

Ja darbiniekam ir daudz apgādājamo (piemēram, bērnu) un darbiniekam ir papildus ienākums, tad darbs pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja var kļūt neizdevīgāks. Neizdevīgāks tāpēc, ka darbiniekam nav tiesības piemērot atvieglojumus (likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 13.panta 3.daļa).
Salīdzinājumam, uzņēmuma mēneša apgrozījums ir 750 eiro, tiek nodarbināts viens darbinieks un alga pēc nodokļu nomaksas ir 615 eiro. Bet šajā gadījumā darbiniekam ir 5 apgādājamie un darbiniekam ir papildus ienākumi, ne no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja (papildus ienākumu summa ir 350 eiro mēnesī).

• Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam jāmaksā nodoklis 112,50 eiro mēnesī. Un par papildus ienākumiem (350 eiro) parasti jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 70 eiro mēnesī. Tādējādi kopējais nodokļu apmērs ir 182.50 eiro mēnesī.
• Ja darbinieks ir nodarbināts pie standarta nodokļu maksātāja, tad apgādājamo personu dēļ nav pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādējādi kopējais nodokļu apmērs ir aptuveni 242 eiro, un šī summa tiek izmantota sociālajām iemaksām (tas nozīmē lielākas sociālās garantijas). Jo vairāk apgādājamo un jo lielāka ir papildus ienākumu summa, jo mazāk izdevīgāks kļūst darbs pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.