abways@abways.lv
+371 29676730

Uzdot jautājumu




EN | RU

Sākums > Grāmatvedības uzskaite > Grāmatvedības konts

Grāmatvedības konts

Kas ir grāmatvedības konts? Konta uzbūve.

Grāmatvedības teorijā ir dažādi skaidrojumi jēdzienam “grāmatvedības konts”. Piemēram, konts ir īpašs grāmatvedības paņēmiens, lai uzskaitītu, grupētu un kontrolētu tos datus, kuri ir jāreģistrē grāmatvedībā.
Ikdienas darbā ar grāmatvedības kontu parasti saprot “vietu”, pozīciju (datu nesējos), kur tiek reģistrēta (grāmatota) informācija par uzņēmuma saimniecisko darbību (darījumi un notikumi).

Jēdzienu „grāmatvedības konts” var lietot divās nozīmēs:
  • Grāmatvedības konts kā apzīmējums, uzskaites vienība. Parasti sastāv no numura vai koda (saīsināts konta nosaukums) un teksta (konta nosaukuma). Piemēram, 2310 – norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem. Grāmatojot darījumus, grāmatvedis lieto konta numuru (kodu), - 2310.
  • Grāmatvedības konts kā T veida tabula. Tabulā reģistrē uzņēmuma saimnieciskos darījumus. Augšpusē ir informācija par kontu, sākuma atlikums (saldo). Kreisajā pusē debeta apgrozījums, labajā pusē kredīta apgrozījums. Apakšā konta atlikums. Katrā grāmatvedības kontā uzskaita, uzkrāj datus par attiecīgajam kontam piederīgiem, vienveidīgiem darījumiem.
Grāmatvedības konts kā tabula izskatās šādi:
Grāmatvedības konts

Kontu veidi, iedalījums.

Ir šādi kontu veidi:
  • Aktīva konti. Pamatā atlikums var būt tikai debetā (izņēmums, ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums). Šajos kontos grāmato uzņēmuma līdzekļus (resursus). Piemēram, īpašumā esošas lietas, manta, nauda, prasījumu tiesības pret citām personām.
  • Pašu kapitāla konti (Latvijā iekļauts pasīvu kontos, bet citās valstīs, piemēram, ASV, ir izdalīti atsevišķi). Parasti ietver šādus kontus:
    • Pamatkapitāls.
    • Pārskata gada nesadalītā peļņa.
    • Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa.
    • Rezerves.
    Peļņai atlikums var būt gan debetā, gan kredītā. Pārējiem kontiem atlikums var būt tikai kredītā.
  • Pasīva konti. Saistības pret preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, darbiniekiem, valsti (nodokļiem). Izskatot pasīva un pašu kapitāla kontu datus, var redzēt aktīvu finansēšanas avotus. Atlikums var būt tikai kredītā. Ja atlikums ir debetā, tad šo atlikumu pārnes (pārgrāmato) uz debetu.
  • Ieņēmumu konti, kuros grāmato uzņēmuma ieņēmumus. Piemēram, no preču pārdošanas, pakalpojumu sniegšanas, valūtas kursa svārstībām, procentu ieņēmumus. Atlikums pamatā ir kredītā. Izņēmums ir, piemēram, konts – “Ieņēmumus samazinošās atlaides”, kur atlikums ir debetā.
  • Izdevumu konti. Grāmato ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus. Piemēram, preču iepirkšanas izdevumus, saņemtos pakalpojumus, samaksātās bankas komisijas, aprēķinātos nodokļus, darba algas. Atlikums ir tikai debetā.
Ieņēmumu un izdevumu kontus slēdz pārskata gada beigās. Veic grāmatojumus, kuru rezultātā ieņēmumu un izdevumu kontu beigu saldo ir nulle un kontu atlikumi vienā summā tiek pārnesti uz kontu “Pārskata gada nesadalītā peļņa”.

Vispārīgāks iedalījums ir šāds:
  • Bilances konti. Ietver aktīva, pašu kapitāla un pasīva kontus. Šo kontu dati (atlikumi) tiek uzrādīti bilancē.
  • Operāciju konti. Ietver ieņēmumu un izdevumu kontus. No šo kontu datiem tiek veidots peļņas vai zaudējumu aprēķins.

Grāmatvedības kontus vēl var iedalīt pēc detalizācijas pakāpes:
  • Analītiskos kontus izmanto ikdienā (grāmatojot darījumus, norāda atbilstošos analītiskos kontus). Katrā kontā grāmato viena veida darījumus. Kontam nav apakškontu (neietver summas no kādiem citiem kontiem). Piemēram, analītiskie konti ir “Kase EUR”, “Kase USD”, “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”, “Norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Kontus izveido, ņemot vērā katra uzņēmuma īpatnības (darbības veidu, vadības prasības utt.).
  • Sintētiskie konti atbilst bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem (rindām). Šajos kontos parasti ir iekļautas vairāku vienveidīgu analītisko kontu (“apakškontu”) summas (apkopoti dati). Piemēram, sintētiskais konts “Nauda” ietver summas no analītiskajiem kontiem: “Kase”, “Banka”, “Citi naudas līdzekļi”. Grāmatojot darījumus un norādot grāmatvedības kontus, parasti neizmanto sintētiskos kontus. Sintētiskos kontus parasti izmanto, ja ir nepieciešams sagatavot kādu finanšu pārskatu (bilanci vai peļņas zaudējumu aprēķinu).

Kāpēc konti ir nepieciešami?

Tiesību normās ir noteikts, ka uzņēmumam ir pienākums kārtot grāmatvedību. Tāpat, ir noteiktas prasības grāmatvedības kārtošanai. Lai izpildītu šīs prasības, jālieto grāmatvedības konti. Grāmatvedības kontu lietošanu var uzskatīt par “grāmatvežu valodu”. Norādot kontus, grāmatvedis sniedz informāciju par attiecīgo darījumu (VID, revidentam, citām personām).

Kāda ir saistība ar kontu plānu?

Grāmatvedības konts kā apzīmējums ir iekļauts uzņēmuma kontu plānā. Konta apzīmējums parasti sastāv no cipara (numura) un paskaidrojuma. Piemēram, 1210 – Pamatlīdzekļi. Kontu plānā ir ietverti visi uzņēmumā lietotie konti.

Kāda ir kontu saistība ar grāmatvedības reģistriem?

Grāmatvedības reģistriem ir jāsatur noteikta informācija, tai skaitā, informācija par to, kuros kontos ir iegrāmatots katrs darījums, notikums.

Kontu korespondence.

Tā ir grāmatvedības kontu savstarpējā saistība, kura rodas reģistrējot saimniecisko darījumu, notikumu.
Kontu korespondence ir saistīta ar divkāršo ierakstu. Uzņēmumos grāmatvedība ir jākārto divkāršā ieraksta sistēmā. Lai iegrāmatotu darījuma, notikuma vērtību, jālieto vismaz divi konti.
Piemēram, darījums: banka aprēķina komisiju par pārskaitījumu. Darījuma rezultātā uzņēmumam rodas izdevumi. Tāpat, darījuma rezultātā uzņēmumam naudas kļūst mazāk (samazinās naudas atlikums bankā). Šīs darījuma sekas (rezultāti) ir jāparāda (jāreģistrē) grāmatvedībā. Bankas komisiju (darījumu naudas izteiksmē) iegrāmato:
  • Debetā, izmantojot izdevumu kontu (piemēram, 7750).
  • Kredītā, izmantojot naudas kontu (piemēram, 2620).
Abu šo kontu saistība ir kontu korespondence. Un katru kontu attiecībā pret otru kontu sauc par korespondējošo kontu.

Kontu korespondence, grāmatvedības kārtošana divkāršā ieraksta sistēmā, dod iespēju ātrāk atrast kļūdas.
Var salīdzināt vienkāršā un divkāršā ieraksta sistēmas, grāmatojot ieņēmumus. Piemēram, komersants sniedz pakalpojumus un saņem samaksu skaidrā naudā, pakalpojuma sniegšanas laikā. Vienkāršā ieraksta sistēmā ir viens ieraksts (palielinās kases atlikums). Divkāršā ieraksta sistēmā tiek izmantoti divi konti (kases un ieņēmumu konts). Ja grāmatvedis ir kļūdījies, tad kļūdu var konstatēt pārbaudot gan kases, gan ieņēmumu kontu.

Izšķir:
  • Vienkāršo kontu korespondenci. Lai iegrāmatotu darījumu, lieto divus kontus.
  • Salikto kontu korespondenci. Lai iegrāmatotu darījumu, lieto vairāk par diviem kontiem. Piemēram, SIA, kura ir reģistrēta ar PVN apliekamo personu reģistrā, sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu. Lai iegrāmatotu šādu darījumu, lieto trīs kontus:
    • Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem (2310). Konta debetā iegrāmato pakalpojuma cenu kopā ar PVN.
    • Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas (6110). Konta kredītā iegrāmato pakalpojuma cenu bez PVN.
    • Norēķini par pievienotās vērtības nodokli (piemēram, 5721). Konta kredītā iegrāmato PVN summu.
Vai šī lapa bija noderīga?
Atvainojos.

Paldies par atsauksmi!



Jūs var interesēt: