Nomas līgumu parasti slēdz, ja nomnieks nekustamo īpašumu izmantos saimnieciskās darbības veikšanai (ienākumu gūšanai). Īres līgumu slēdz ar fiziskām personām, ja izīrē dzīvojamās telpas un īrnieks nekustamo īpašumu izmantos (pastāvīgai) dzīvošanai (neizmantos saimnieciskajā darbībā / ienākumu gūšanai).
Vai fiziskai personai ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā?
Ja iznomātājs (izīrētājs) ir fiziska persona, tad var izvēlēties:
Reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs. Jāreģistrējas pirms darbības uzsākšanas (līguma noslēgšanas).
Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Par nomas (īres) līguma noslēgšanu jāpaziņo VID (28.panta 8.punkts).
Kādus nodokļa režīmus var izvēlēties?
Gan fiziska, gan juridiska persona var izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Šādā gadījumā jāmaksā 15% no visiem saņemtajiem ieņēmumiem. Fiziskā persona personīgajam patēriņam mēnesī var izmantot ne vairāk par 720 eiro. Juridiskai personai viena darbinieka mēneša darba alga nedrīkst pārsniegt 720 eiro (maksimālais darbinieku skaits ir pieci). Liela iespējamība, ka sākot ar 2021.gadu šis režīms vai nu tiks atcelts vai ierobežots.
Fiziska persona var izvēlēties maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no:
Peļņas (vispārīgās likmes). Tādā gadījumā reizi ceturksnī ir pienākums maksāt arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Ir atsevišķi izņēmumi, kad VSAOI ir tiesības nemaksāt (piemēram, pensionāri, saskaņā ar likuma 5.panta 11.daļu nav obligāti sociāli apdrošināmas personas).
IIN jāmaksā no peļņas (nodokļa likme, atkarīga no peļņas, mazākā likme ir 20%)
Visiem saņemtajiem ieņēmumiem (mīnus samaksātais nekustamā īpašuma nodoklis). Tādā gadījumā VSAOI nav jāmaksā. IIN likme ir 10% (likuma 15.pants, 6.daļa, 3.punkts). Ja ienākumus saņem no komersanta (piemēram, SIA) vai VID reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja, tad ienākumu izmaksātājs ietur IIN pirms izmaksāšanas (piemēram, līgumā noteiktā maksa ir 100 eiro, bet iznomātājs/izīrētājs faktiski saņems 90 eiro, jo izmaksātājs ieturēs IIN 10 eiro apmērā).
Pārējos gadījumos IIN aprēķina, sagatavojot un iesniedzot IIN gada deklarāciju.
Juridiskā persona (Latvijas nodokļu rezidents) var izvēlēties maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) un algas nodokļus.
Ja juridiskā persona (nerezidents) Latvijā esošu nekustamo īpašumu iznomā juridiskai personai rezidentam, tad no nomas maksas Latvijas nodokļu rezidents ietur UIN5% apmērā. Tādējādi nerezidents faktiski saņem 95% no līgumā noteiktās nomas maksas.
Izņēmums, kad UIN jāietur pēc 20% likmes, ir situācija, ja nerezidents atrodas (ir izveidots vai nodibināts) zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā.
Vēl viens izņēmums ir, ja nomas maksu izmaksā ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds tā dalībniekam — noteiktam privātajam pensiju fondam, ieguldījumu fondam vai alternatīvajam ieguldījumu fondam.
Ja iznomātājs ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, tad iznomātājam ir tiesības maksāt UIN 20% apmērā no peļņas (nomas maksa, mīnus visi saistītie izdevumi). Ja iznomātājs izvēlas maksāt UIN 20% apmērā no peļņas, tad Valsts ieņēmumu dienestam jāiesniedz attiecīgs pārskats, kuram pievieno izdevumus apliecinošus dokumentus.
Jāņem vērā, ka noteiktos gadījumos var būt pienākums reģistrēties ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
Norēķini.
Samaksu no nomnieka/īrnieka var saņemt ar pārskaitījumu. Iznomātājs/izīrētājs izraksta rēķinu. Nomnieks/īrnieks pārskaita attiecīgo summu uz iznomātāja/izīrētāja bankas kontu.
Nomas/īres maksu var saņemt skaidrā naudā, tikai izpildot visus turpmāk minētos nosacījumus:
Iznomātājs/izīrētājs ir fiziska persona.
Iznomātājs/izīrētājs izvēlas nereģistrēt savu saimniecisko darbību VID (izvēlas paziņot par līguma noslēgšanu).
Iznomātājs/izīrētājs iepriekš VID reģistrē kvīti (Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 82. punkta 1. daļas 14. apakšpunkts). Kvīti jānoformē, ja to pieprasa nomnieks/īrnieks.
Kādus izdevumus var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos?
Ja fiziskā persona izvēlas nereģistrēties par saimnieciskās darbības veicēju, tad ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu var samazināt tikai par samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa summu. Nav tiesību samazināt ar IIN apliekamo ienākumu par komunālo pakalpojumu izdevumiem.
Piemēram, iznomātājs/izīrētājs no nomnieka/īrnieka saņem nomas/īres maksu 300 eiro, plus komunālos maksājumus (par elektrību, ūdeni utt.) 100 eiro. Ar IIN apliekamais ienākums tomēr ir 400 eiro.
Ja komunālos maksājumus (100 eiro) nomnieks/īrnieks maksā tieši pakalpojumu sniedzējiem, tad iznomātāja/izīrētāja ar IIN apliekamais ienākums ir 300 eiro (saņemtā nomas/īres maksa).
Pārējos gadījumos saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut visus izdevumus, par kuriem var pamatot, ka tie ir nepieciešami ienākuma gūšanai (ja attiecīgo izdevumu nebūtu, tad nebūtu iespējams gūt ienākumu, vai ienākuma gūšana būtu apgrūtināta). Saimnieciskās darbības izdevumi var būt šādi:
Izdevumi, kuri ir saistīti ar nekustamā īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu izvešana, pārvaldīšana).
Nodokļu maksājumi (piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis).
Zemes noma (ja izīrē/iznomā nekustamo īpašumu, kurš atrodas uz citai personai piederošas zemes).
Pamatlīdzekļu nolietojums.
Citi ar iznomāšanu/izīrēšanu saistītie izdevumi (piemēram, telpu remonts).
Kādus nodokļus jāmaksā? Nodokļu likmes, apliekamais ienākums (nodokļa bāze).
Fiziska persona, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) (likuma 15.panta, 6.daļa, 3.punkts). Nodokļa likme ir 10%. Apliekamais ienākums ir visa par iznomāšanu/izīrēšanu saņemtā atlīdzība, mīnus samaksātais nekustamā īpašuma nodoklis.
Ja nomnieks ir, piemēram, komersants, biedrība, saimnieciskās darbības veicējs, tad iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur nomnieks.
Fiziska persona, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību un izvēlējusies "vispārējo" nodokļu režīmu, arī maksā IIN. Bet šādā gadījumā apliekamais ienākums ir peļņa (saņemtā nomas/īres maksa, mīnus visi ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi). Nodokļa likme ir atkarīga no peļņas un atsevišķiem citiem ar IIN apliekamajiem ienākumiem (piemēram, algas). Mazākā likme ir 20% no gada ienākuma (peļņas). 20% likmi piemēro, ja gada ienākums nepārsniedz 20 004 euro.
Jāmaksā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). VSAOI objekts ir atkarīgs no mēneša peļņas (ieņēmumi, mīnus izdevumi).
Ja mēneša peļņa ir MK noteiktās mēneša minimālās algas apmērā vai lielāka, tad VSAOI jāmaksā no summas, kas nav mazāka par minimālo algu. Un jāpiemēro likmi pašnodarbinātajam - nekustamā īpašuma apsaimniekotājam (2020.gadā, - 27,27 %). Tāpat papildus vēl jāmaksā VSAOI vismaz piecu procentu apmērā no summas, kuru iegūst no faktiskās peļņas, atņemot iepriekš minēto summu.
Piemēram, faktiskā mēneša peļņa ir 500 eiro, minimālā mēneša darba alga ir 430 eiro. Šādā gadījumā no vismaz 430 eiro jāmaksā VSAOI 27,27% apmērā. Un no 70 eiro jāmaksā VSAOI vismaz piecu procentu apmērā.
Juridiska persona (piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību), kura izvēlējusies "vispārējo" nodokļa režīmu, maksā:
Darba algas nodokļus un nodevu:
VSAOI izplatītākā likme ir 35.09 procenti. Atšķirīgas likmes ir, piemēram, pensionāriem, invalīdiem. VSAOI iemaksu objekts (apliekamais ienākums) ir bruto (aprēķinātā) darba alga.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Minimālā likme ir 20 procenti. Ar IIN apliekamais ienākums pamatā ir bruto (aprēķinātā) darba alga, no kuras atskaitīti attaisnotie izdevumi (piemēram, VSAOI darba ņēmēja daļa), neapliekamais minimums (aprēķina VID) un likumā noteiktie atvieglojumi (piemēram, atvieglojumi par apgādājamajiem).
Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, kuras apmērs ir 36 eiro-centi mēnesī par katru darbinieku.
Piemēram, SIA dalībnieki dividendēs sadala peļņu 100 eiro apmērā. SIA ir pienākums samaksāt UIN 25 eiro apmērā un SIA dalībnieki saņem dividendes 100 eiro apmērā.
Likumā ir noteikti daudzi ar UIN apliekamie objekti. Izplatītākie objekti ir aprēķinātās, nosacītās dividendes, ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, nedrošie (zaudētie) debitoru parādi.
Gan fiziska, gan juridiska persona maksā nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). NĪN aprēķina no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Nodokļa likme par zemi ir 1,5% gadā. Nodokļa likme par dzīvojamām mājām (dzīvokļiem) ir atkarīga no tā, vai dzīvojamās mājas tiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai. Ja īpašnieks ir komersants (SIA, AS), tad pieņem, ka dzīvojamā māja (dzīvoklis) tiek izmantots saimnieciskajā darbībā un nodokļa likme ir 1,5% gadā. Ja dzīvojamās mājas dzīvokļi netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, tad nodokļa likme ir atkarīga no kadastrālās vērtības un svārstās no 0,2% līdz 0,6% gadā.
Var būt pienākums maksāt arī pievienotās vērtības nodokli (PVN). Šādā gadījumā nodokļa likme ir 21%. Maksājamo PVN aprēķina šādi: no aprēķinātā PVN par nomas/īres maksu atskaita PVN, kurš norādīts no Latvijas PVN maksātājiem saņemtajos rēķinos, pavadzīmēs čekos. Jāņem vērā, ka var atskaitīt tikai to PVN, kurš ir nepieciešams savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai (nepieciešams, lai spētu sniegt nomas/īres pakalpojumus).
Kādas atskaites un kādos termiņos jāiesniedz? Nodokļu samaksas termiņi.
Fiziskās personas iesniedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju.
Tomēr, ja fiziskā persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs un nomnieks ir ieturējis IIN no nomas maksas, tad par šādiem ienākumiem nav pienākums sniegt IIN deklarāciju. IIN deklarāciju ir tiesības sniegt, lai samazinātu ar IIN apliekamo summu par samaksāto nekustamā īpašuma nodokli (šādā gadījumā rastos nodokļu pārmaksa).
IIN deklarācija (vairumā gadījumu) ir jāiesniedz laika posmā no 1.marta līdz 1.jūnijam (likuma 19.panta 5.daļa).
Ja maksājamā IIN summa nepārsniedz 640 eiro, tad tā jāsamaksā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas. Ja IIN pārsniedz 640 eiro, tad ir tiesības sadalīt summu trijos maksājumos (līdz 16. jūnijam, 16. jūlijam un 16. augustam, katrā maksājumā, maksāt trešo daļu no IIN).
Ja fiziskā personair reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, tad katru ceturksni jāsniedz arī "pašnodarbinātā ziņojums" (ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām).
Izņēmums. Pensionārs, I vai II grupas invalīds un persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas Republikas, nesniedz ziņojumu un nemaksā VSAOI (likuma 6.panta 11.daļa).
Ziņojuma iesniegšanas un VSAOI samaksas termiņš ir ceturksnim sekojošā mēneša 15.datums (15. janvāris, aprīlis, jūlijs un oktobris).
Komersanti - juridiskās personas (SIA, AS) iesniedz:
Darba devēja ziņojumu. Jāiesniedz katru mēnesi. Ziņojuma iesniegšanas un VSAOI samaksas termiņu nosaka Valsts ieņēmumu dienests. IIN (vairumā gadījumu) ir jāmaksā tajā pašā dienā, kad darbiniekiem tiek pārskaitīta darba samaksa (likuma 17.panta 5.daļa).
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju. Jāiesniedz, ja rodas pienākuma maksāt UIN. Izņēmums, jebkurā gadījumā jāiesniedz par pārskata gada pēdējo mēnesi. Deklarācijas iesniegšanas un UIN samaksas termiņš ir nākamā mēneša 20.datums. Piemēram, jūnijā ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. UIN deklarācijā jāiesniedz līdz 20.jūlijam.
Gada pārskatu. Vairumā gadījumu iesniegšanas termiņš ir 30.aprīlis (ne vēlāk kā mēnesi pēc apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām).
Komersanti (SIA, AS) divkāršā ierakstasistēmā kārto grāmatvedības reģistrus.
Darījumus grāmatvedībā atzīst (grāmato) tad, kad tie ir notikuši (uzkrāšanas princips), neatkarīgi no samaksas par darījumu.
Ja iznomāšana/izīrēšana nav pamatdarbība (vai ir vairāki darbības veidi), tad var izmantot atsevišķus grāmatvedības kontus, lai nodalītu pamatdarbības ieņēmumus un izdevumus no iznomāšanas/izīrēšanas.
Ja fiziskā persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs un visi saimnieciskās darbības ieņēmumi ir saņemti bezskaidras naudas veidā (bankas kontā), tad nav nepieciešams kārtot ieņēmumu uzskaites reģistru (likuma 11.panta 12.daļa un MK noteikumu 2.13 punkts). Ja saimnieciskās darbības ieņēmumus saņem arī skaidrā naudā, tad jākārto ieņēmumu uzskaites reģistru, kurā norāda:
ieraksta kārtas numuru un datumu,
attaisnojuma dokumenta (piemēram, kvīts) numuru un datumu,
darījuma dalībnieku / maksātāju (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu),
darījuma aprakstu (piemēram, ieņēmumi no dzīvokļa (adrese) izīrēšanas),
darījuma summu un
citu nepieciešamo informāciju.
Ja fiziskā persona ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, tad vairumā gadījumu grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ierakstot darījumus speciālā žurnālā. Pielieto kases principu (darījumus atzīst tad, ka samaksāta vai saņemta nauda).
Ja fiziskā persona ir reģistrējusies ar PVN apliekamo personu reģistrā, tad vairumā gadījumu jākārto arī PVN uzskaites žurnāls.
Pievienotās vērtības nodoklis (reģistrācija un citi jautājumi).
Jāņem vērā, ka, piemēram, dzīvojamo telpu izīrēšana (iedzīvotājiem) nav apliekama ar PVN (likuma 52.panta 1.daļas 25.punkts). Tāpēc, šādu pakalpojumu vērtību nav jāiekļauj iepriekš minētajos "40 000 euro".
Vai no citām personām saņemtie komunālie pakalpojumi (ūdensapgāde, atkritumu izvešana utt.) ir jāiekļauj iepriekš minētajos "40 000 euro"? Saskaņā ar VID skaidrojumu - ja iznomātājs (izīrētājs) savos izrakstītajos rēķinos, atsevišķā rindiņā norāda katru no citām personām saņemto komunālo pakalpojumu, tad komunālie pakalpojumi nav jāiekļauj iepriekš minētajos "40 000 euro". Bet ja rēķinā norādīts, piemēram, "dzīvokļa īre un komunālie pakalpojumi par XYZ mēnesi", tad visa summa irjāiekļauj iepriekš minētajos "40 000 euro".
Ir dažādi izņēmumi / nosacījumi, kuriem izpildoties, ir pienākums reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā arī, ja piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība nepārsniedz 40 000 euro. Piemēram, 55.panta 1.daļas 2. un 3. punkts, 57.pants.
Ja nav pienākums reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā, tad izīrētājam (izīrē iedzīvotājiem) izdevīgāk ir izmantot tiesības nereģistrēties.
Piemērs:
PVN maksātājs sniedz pakalpojumus par summu 121 eiro (ar PVN) un no citām personām ir saņemti pakalpojumi 72.60 eiro apmērā (arī ar PVN). Rezultātā aprēķinātais PVN ir 21 eiro un atskaitāmais PVN ir 12.60 eiro. Valsts budžetā jāsamaksā 8.40 eiro. Apsaimniekotājam (izīrētājam) paliek 40 eiro.
Ja PVN nemaksātājs sniedz pakalpojumus par summu 121 eiro un saņem pakalpojumus 72.60 eiro apmērā, tad apsaimniekotājam (izīrētājam) paliek 48 eiro.
Noteiktos gadījumos ir tiesības izmantot īpašo PVN maksāšanas un atskaitīšanas kārtību. PVN atskaita par to periodu, kad apsaimniekotājs (pārvaldnieks) ir samaksājis pakalpojumu sniedzējiem / preču pārdevējiem. Un PVN aprēķina par to periodu, kad apsaimniekotājs (pārvaldnieks) ir saņēmis samaksu no iedzīvotāja.
PVN piemērošanas vajadzībām, pakalpojuma sniegšanas vieta ir nekustamā īpašuma atrašanās vieta. No pakalpojuma sniegšanas vietas ir atkarīga piemērojamā PVN likme. Piemēram, ja nekustamais īpašums atrodas ārpus Latvijas, tad var rasties pienākums piemērot citas valsts PVN (būtu jāiepazīstas ar attiecīgās valsts likumdošanu).
Ja veic gan ar PVN apliekamus (iznomāšana), gan ar PVN neapliekamus (izīrēšana) darījumus, tad var rasties pienākums aprēķināt proporciju PVN atskaitīšanai (samazināšanai). Tas nozīmē, ka no budžetā maksājamā PVN ir tiesības atskaitīt tikai daļu no PVN summas, kura norādīta no citām personām saņemtajos PVN rēķinos.
Ja nomnieks (īrnieks) uzlabo fiziskai personai piederošu nekustamo īpašumu.
Var būt situācija ka īpašnieks vienojas ar nomnieku (īrnieku), ka nomnieks (īrnieks) rekonstruēs, restaurēs, renovēs vai kā citādi uzlabos nekustamo īpašumu. Šādā gadījumā, nomas līguma izbeigšanas brīdī, jānosaka vai nekustamajam īpašumam uzlabojumu rezultātā ir radies kāds vērtības pieaugums.
Ja vērtības pieaugums ir radies un īpašnieks šo pieaugumu nav kompensējis nomniekam (īrniekam), tad par vērtības pienākumu ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (likuma 3.panta 3.daļas 17.punkts un arī likuma 8.panta 3.daļas 14. punkts).
Šādā gadījumā ienākuma gūšanas diena ir nomas (īres) līguma pārtraukšanas diena (likuma 16.1 panta 6.daļa).
Un ar IIN apliekamā vērtība ir kapitālo ieguldījumu summa, mīnus nolietojums.
Ja fiziskā persona atsavina iznomāto (izīrēto) nekustamo īpašumu.
Var būt situācija, ka īpašnieks pārdod to nekustamo īpašumu, kurš iepriekš tikai iznomāts (izīrēts).
Vispārējā gadījumā, ja fiziskā persona no nekustamā īpašuma pārdošanas ir guvusi ienākumu (peļņu), tad šo ienākumu neapliek ar IIN, ja nekustamais izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi (likuma 9.panta 1.daļa 33.punkts):
pārdevējs ilgāk par 60 mēnešiem (pieciem gadiem) zemesgrāmatā bija reģistrēts, kā pārdotā nekustamā īpašuma īpašnieks,
pārdotais nekustamais īpašums vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai bija pārdevēja deklarētā dzīvesvieta (kas nebija deklarēta, kā papildu adrese).
Tomēr, ja pārdod iepriekš iznomātu (izīrētu nekustamo īpašumu), tad jānosaka (jāvērtē):
datums, kad nekustamo īpašumu pārtrauca izmantot iznomāšanai (izīrēšanai),
nekustamā īpašuma pārdošanas datums,
vai nekustamajam īpašumam piemēroja nolietojumu (vai par nolietojumu samazināja maksājamo IIN).
Un par ienākumu (peļņu) no iepriekš iznomāta (izīrēta) nekustamā īpašuma ir jāmaksā IIN, ja nekustamais īpašums ir pārdots 60 mēnešu laikā no brīža, kad to pārtrauca izmantot iznomāšanai (izīrēšanai).
Turklāt, ienākums (peļņa) ir jāpalielina par nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad nekustamo īpašumu lietoja saimnieciskajā darbībā (likuma 11.6 panta 2.daļa un MK noteikumu 48.punkts).
Tāpat, jāņem vērā, ka taksācijas gadā, kurā nekustamo īpašumu pārtrauca izmantot iznomāšanai (izīrēšanai), reizē ar gada ienākumu deklarāciju jāiesniedz informāciju par attiecīgo nekustamo īpašumu (likuma 11.6 panta 3.daļa).
Jūs var interesēt:
Kādos gadījumos ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju?
Daži izņēmumi un nianses saistībā ar reģistrēšanos. Ja rodas pienākums reģistrēties... Latvijas personai (piemēram, SIA, IK) ir pienākums Latvijā reģistrēties par PVN maksātāju. Citā ES dalībvalstī reģistrētai personai ir pienākums Latvijā reģistrēties pa
Grāmatvedība, nodokļi interneta tirdzniecībā
Struktūrvienības reģistrācija, paziņojumi par kontiem maksājumu iestādēs. Kāda informācija par sevi (uzņēmumu) ir jāsniedz tīmekļa vietnē? Informācija saistībā ar pienākumu reģistrēties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. PVN piemērošana. Dažādās likme
Darījuma vieta un PVN piemērošana
Kāpēc ir svarīgi noteikt darījuma vietu? Kas ir saimnieciskās darbības mītnes (pamata saimnieciskās darbības veikšanas) vieta? Darījuma vieta un PVN likme dažos preču pārdošanas darījumos un atsevišķos pakalpojumu sniegšanas darījumos. MOSS režīms.
Šajā interneta vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, kas uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcē.