Pēdējās izmaiņas: 2026-10-26
Interneta veikala vai tirdzniecības platformas (Amazon, Etsy, Shopify u.c.) darbība uzņēmumam rada papildu grāmatvedības un nodokļu pienākumus: tīmekļvietnes un maksājumu kontu reģistrēšana VID, PVN piemērošana dažādās ES valstīs, OSS/IOSS režīmi, preču glabāšana ārvalstu noliktavās un darījumu ķēdes dokumentēšana.
Arī tīmekļa vietne (mājas lapa) vai mobilā lietotne būtu jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā struktūrvienība (tīmekļvietne vai mobilā lietotne), ja tajā klients var pasūtīt preci vai pakalpojumu un/vai par to samaksāt. Ja veicat tirdzniecību kādā tirdzniecības platformā (piemēram, Amazon.com, Etsy.com u.tml.), Jūsu uzņēmuma profils attiecīgajā tirdzniecības platformā jāreģistrē kā struktūrvienība.
10 dienu laikā no brīža, kad pieņemts lēmums par struktūrvienības izveidošanu, elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) ir jāaizpilda un jāiesniedz attiecīgā veidlapa.
Interneta tirdzniecībā daudzos gadījumos izmanto maksājumu kontus, kuri atvērti kādā maksājumu iestādē. Arī šādi konti jāreģistrē VID (EDS var iesniegt brīvas formas iesniegumu, kurā norāda nepieciešamos datus par kontu).
Ja mainās tīmekļa vietnes (tirdzniecības platformas) adrese vai dati par kontu maksājumu iestādē, tad attiecīgā informācija ir jāiesniedz VID.
Saskaņā ar Komerclikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu jāsniedz šāda informācija:
Informāciju var izvietot, piemēram, tīmekļa vietnes sadaļā – Kontakti.
Pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā iestājas, ja izpildās jebkurš no turpmāk minētajiem nosacījumiem (saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu):
Piemēram, ja saņemat domēna reģistrācijas vai hostinga pakalpojumus no kādas ASV reģistrētas personas, kura neveic saimniecisko darbību Latvijā (nav reģistrēta PVN maksātāju reģistrā), tad pirms pakalpojuma saņemšanas Jums ir pienākums reģistrēties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā (vai izmantot īpašo reģistrācijas kārtību, ja atbilstat kritērijiem).
Izņēmums - preču tālpārdošana Eiropas Savienībā. Ja preces piegādājat no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti personai, kurai nav PVN numura, iepriekš minētie sliekšņi neattiecas. Šādā gadījumā jāseko, šādu darījumu summai kalendārā gada laikā (kopā ar noteiktiem elektroniskajiem pakalpojumiem). Ja kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro, jāpiemēro pircēja valsts PVN likme (var reģistrēties OSS režīmā).
Izņēmums - ja uzņēmums izmanto MVU režīmu. Šis ir īpašs PVN atbrīvojuma režīms mazajiem uzņēmumiem. Tas ļauj nemaksāt PVN un nereģistrēties par PVN maksātāju, ja uzņēmuma kopējais apgrozījums visā ES kalendārajā gadā nepārsniedz 100 000 eiro, kā arī nevienā no dalībvalstīm netiek pārsniegts attiecīgās dalībvalsts reģistrācijas slieksnis.
Ja preces nopērkat ārpus ES (piemēram, Ķīnā) un pārdodat (preces tiek nosūtītas) pircējam, kurš atrodas ES, svarīgi ir divi jautājumi: kur atrodas preces brīdī, kad sākas to nosūtīšana pircējam (preču piegādes vieta), un kurš importē preces.
Ja preču piegādes vieta ir ārpus ES (t.i., preces tiek nosūtītas tieši pircējam no trešās valsts un īpašumtiesības uz precēm pircējam pāriet, kamēr preces vēl atrodas ārpus ES), šāds darījums neatbilst likuma 5.pantā minētajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem — proti, Latvijas PVN normas pašam pārdošanas darījumam nav piemērojamas. Šis princips galvenokārt darbojas darījumos starp uzņēmumiem (B2B).
Neatkarīgi no tā, PVN par importu maksā tā persona, kura veic importu (noformē muitas deklarāciju) — tas ir atsevišķs pienākums, kas nav saistīts ar to, vai pati preču pārdošana ir apliekama ar PVN.
Ja pircējs ir privātpersona vai cita persona bez PVN numura, iepriekšējā sadaļā aprakstītais princips var nedarboties — likums šādus darījumus regulē atsevišķi ar importētu preču tālpārdošanas noteikumiem. Šeit 10 000 eiro slieksnis, kas minēts iepriekš (ES iekšējai tālpārdošanai), neattiecas — PVN par importu jāmaksā neatkarīgi no summas, sākot no pirmā centa.
| Sūtījuma vērtība | Kā piemēro PVN |
|---|---|
| Līdz 150 eiro, pārdevējs reģistrēts IOSS režīmā | Pārdevējs iekasē PVN no pircēja jau pārdošanas brīdī. Pircējam, saņemot preci, papildus PVN nav jāmaksā. |
| Līdz 150 eiro, pārdevējs IOSS neizmanto | Pircējs pats samaksā PVN, saņemot preci (Direktīvas 2006/112/EK 201. pants). PVN šādos gadījumos parasti iekasē kurjers vai pasta operators. |
| Sūtījuma vērtība virs 150 eiro | IOSS režīms šādiem darījumiem nav pieejams. Pircējs pats samaksā PVN preces saņemšanas/importēšanas brīdī. Papildus var būt jāmaksā arī muitas nodoklis. |
Ko paredzēts mainīt 2028. gadā? No 2028. gada 1. jūlija pārdevējs kļūs obligāti atbildīgs par PVN samaksu — bet tikai par sūtījumiem līdz 150 eiro (Direktīva (ES) 2025/1539). Par sūtījumiem virs 150 eiro PVN joprojām maksās pircējs, ja vien turpmāka likumdošana to nemainīs.
Ja Jūsu uzņēmums importē preces, ir iespēja izvēlēties piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos.
Attiecībā uz starpniecību preču pārdošanā, ja pircējs ir ES persona, kurai nav PVN numura, jāņem vērā likuma 26.pants. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur saskaņā ar PVN likumu tiek veikts "pamata" darījums. Ja "pamata" darījuma veikšanas vieta ir ārpus ES (piemēram, iepriekš aprakstītajā Ķīnas piemērā), arī starpniecības pakalpojuma sniegšanas vieta likuma piemērošanas vajadzībām ir ārpus ES.
| Situācija | Kādu PVN likmi piemēro | Pamatojums |
|---|---|---|
| Parasti | Pakalpojumu saņēmēja valsts likmi | 27. panta 1. daļa Latvijā var reģistrēties OSS režīmā |
| Izņēmums (automātiski) | Latvijas 21 % | Ja uzņēmums darbojas tikai Latvijā un gada laikā elektronisko pakalpojumu + preču tālpārdošanas summa ≤ 10 000 € (27. panta 3. un 4. daļa) |
| Izvēle | Var izvēlēties pircēja valsts likmi jau no 1. eiro | 27. panta 5. daļa Šī izvēle ir saistoša vismaz 2 gadus |
Latvijas SIA pārvieto savas preces uz noliktavu citā ES dalībvalstī, bet preču īpašumtiesības saglabājas Latvijas SIA. Noliktava var piederēt Latvijas SIA vai citai personai, piemēram, loģistikas pakalpojumu sniedzējam.
Ja Latvijas SIA (vai cita persona tās vārdā) pārvieto preces uz noliktavu citā ES dalībvalstī, vispārīgā gadījumā šāds darījums ir pielīdzināms preču piegādei ES un preču iegādei galamērķa valstī. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 8. panta pirmo daļu, šāda sava uzņēmuma preču pārvietošana saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir uzskatāma par preču piegādi par atlīdzību.
Piemērs: Latvijas SIA pārvieto preces uz noliktavu Vācijā. Latvijas SIA šis darījums Latvijā ir jādeklarē kā preču piegāde ES teritorijā, piemērojot PVN 0% likmi (atbilstoši PVN likuma 43. panta ceturtajai daļai un nodrošinot preču transportēšanas dokumentus). Savukārt galamērķa valstī Latvijas SIA vispārējā gadījumā ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju un šis darījums jādeklarē kā preču iegāde ES teritorijā.
Ja Latvijas SIA ir reģistrēta par PVN maksātāju Latvijā, bet galamērķa valstī nav reģistrēta par PVN maksātāju, 0 % likmi preču pārvietošanai saskaņā ar PVN likuma 43. panta ceturto daļu nevar piemērot. Šādā gadījumā, ja nav piemērojams kāds no PVN likuma 8. panta otrajā daļā minētajiem izņēmumiem, preču pārvietošanai Latvijā piemēro PVN atbilstoši konkrētajām precēm piemērojamai likmei. Jāņem vērā arī galamērķa valsts PVN reģistrācijas prasības, piemēram, reģistrācijas slieksnis preču iegādei ES teritorijā.
Piemērs ar Amazon FBA: Latvijas SIA izmanto Amazon FBA pakalpojumu. Amazon uzglabā, iepako un nosūta Latvijas SIA preces klientiem. Latvijas SIA nosūta preces uz Amazon noliktavu Vācijā, Polijā, Zviedrijā vai citā ES dalībvalstī, pirms konkrētais pircējs ir zināms.
Šāda preču pārvietošana pati par sevi nav tālpārdošana pircējam. Ja uz pārvietošanu neattiecas kāds no PVN likuma 8. panta otrajā daļā noteiktajiem izņēmumiem, tā tiek uzskatīta par preču piegādi ES teritorijā un vienlaikus par preču iegādi ES teritorijā galamērķa valstī. Latvijas SIA vispārējā gadījumā ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju valstī, kurā atrodas Amazon noliktava, un deklarēt tur preču iegādi ES teritorijā.
Ja preces tiek glabātas vairākās ES dalībvalstīs, Latvijas SIA ir jāreģistrējas par PVN maksātāju katrā no šīm valstīm.
Atbilstoši PVN likuma 8. panta 3.1 daļai un 8.1 pantam, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi (piemēram, pārvietošanas brīdī ir zināms konkrēts pircējs, kuram ir derīgs citas dalībvalsts PVN numurs), darījums ir kvalificējams kā preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī (tā dēvētais call-off stock režīms).
Ja visi nosacījumi ir izpildīti, preču pārvietošana uz noliktavu pati par sevi nav uzskatāma par preču piegādi ES teritorijā par atlīdzību. Preču piegāde ES teritorijā un preču iegāde ES teritorijā notiek vēlāk, kad pircējs iegūst tiesības rīkoties ar precēm kā īpašnieks (PVN likuma 8.1 pants un 31.1 pants).
Saskaņā ar VID vadlīnijām, preču piegādātājam (pārvietotājam) preču transportēšanas dēļ nav pienākuma reģistrēties kā PVN maksātājam galamērķa valstī, kā arī galamērķa valstī nav pienākuma sniegt PVN deklarācijas par šo pārvietošanu. Tomēr Latvijas uzņēmumam ir pienākums:
Darījumiem jābūt pietiekami dokumentētiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu izsekot darījuma norisei – no preču iegādes vai importēšanas līdz preču pārdošanai gala pircējam un maksājuma saņemšanai.
VID pārbaudes gadījumā būs “jāparāda” darījumu “ķēde” (piemēram, preču un naudas kustība). Piemēram, pērkat preces no Ķīnas uzņēmuma un pārdodat tirdzniecības platformā ES fiziskai personai; preces no Ķīnas nosūta tieši pircējam. Būtu nepieciešami šādi dokumenti:
Īpaša problēma var rasties, ja platformas pārskatā redzama tikai kopējā izmaksātā summa, bet nav pietiekamas informācijas par atsevišķiem pircējiem un darījumiem. Šādā gadījumā jānodrošina papildu detalizācija, lai konkrēto pārdošanu, pircēju, maksājumu un preču nosūtīšanu būtu iespējams savstarpēji sasaistīt.
Ja preces pārdodat kādā tirdzniecības platformā, platformas programma var automātiski sagatavot pārdošanas dokumentu un nosūtīt to pircējam. Tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka platformas sagatavotais dokuments vienmēr izpilda Jūsu uzņēmumam piemērojamās nodokļa rēķina prasības. Jānoskaidro, kas konkrētajā darījumā ir atbildīgs par nodokļa rēķina izrakstīšanu un kādi rekvizīti tajā jānorāda.
Praksē var rasties arī problēma ar gala pircēja identificēšanu. Ja tirdzniecības platforma nesniedz pārdevējam pietiekamu informāciju par pircēju, uzņēmumam var būt grūtības nodrošināt grāmatvedības un nodokļu uzskaitē nepieciešamo darījuma informāciju.
Piezīme: Noteiktos gadījumos platforma var tikt uzskatīta par domājamo piegādātāju (deemed supplier) saskaņā ar PVN likuma 6. panta piekto un sesto daļu. Šādā situācijā Jūsu uzņēmuma pienākumi attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu var atšķirties.
Interneta tirgotājs var izmantot paša izveidotu rēķinu izrakstīšanas sistēmu. Tā var būt ērta pasūtījumu apstrādei un rēķinu nosūtīšanai pircējiem, taču ne vienmēr nodrošina visu informāciju, kas nepieciešama grāmatvedības uzskaitei.
Piemēram, grāmatvedībai paredzētajos datos var būt kļūdaini dati par pārdošanu, nepareizi norādīta valūta vai cita informācija, kas neatbilst faktiskajam darījumam. Grāmatvedības reģistros savukārt jābūt iespējai darījumus reģistrēt pilnīgi un precīzi, un grāmatvedības ierakstiem jābūt pamatotiem ar attaisnojuma dokumentiem.
Interneta tirgotājs var izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzējus. Pakalpojumu sniedzēju pārskatos ne vienmēr ir pietiekami detalizēta informācija par norēķiniem. Piemēram, pārskatā var nebūt redzams atlikums katra mēneša beigās vai arī var būt grūti noteikt, kurš pircējs un kurā datumā ir apmaksājis konkrēto pārdošanu.
Tāpēc interneta tirdzniecības uzskaitei būtu jānodrošina, lai:
Jānodrošina, lai Jūsu uzņēmuma OSS vai IOSS identifikācijas dati netiktu izmantoti citos darījumos bez Jūsu ziņas. Ja cita persona ļaunprātīgi izmanto uzņēmuma OSS/IOSS numuru un šādi darījumi tiek deklarēti uz Jūsu uzņēmuma vārda, uzņēmumam var rasties nepieciešamība pierādīt, ka konkrēto pārdošanu tas nav veicis.
Tāpēc ir būtiski saglabāt datus, ar kuriem iespējams pierādīt, kādi pasūtījumi faktiski ir saņemti, kam preces pārdotas un kādi maksājumi saņemti.
Ja pēc OSS deklarācijas iesniegšanas tiek konstatēta kļūda un kādā dalībvalstī palielinās maksājamā PVN summa, jānodrošina pierādījumi par veikto deklarācijas labojumu un papildu PVN samaksu.
Praksē jāņem vērā arī tas, ka jautājums par konkrētu darījumu var tikt aktualizēts vēlāk. Tādēļ ar OSS deklarācijām saistītie aprēķini, labojumi, maksājumi un pamatojošie dokumenti ir pienācīgi jāsaglabā.
Ja preces tiek nosūtītas tieši no piegādātāja, piemēram, Ķīnas uzņēmuma, Jūsu uzņēmumam nav pilnīgas kontroles pār komplektēšanu un piegādi. Var rasties situācijas, kad tiek nosūtīta nepareiza prece vai prece tiek nosūtīta uz nepareizu adresi. Tas var izraisīt pircēja sūdzības, negatīvas atsauksmes, atmaksas pieprasījumus un papildu izmaksas.
Tādēļ jābūt iespējai identificēt vismaz pasūtījumu, nosūtīto preci, saņēmēja adresi, sūtījuma izsekošanas numuru un piegādes statusu.
Būtu jāizvērtē, vai Jūsu uzņēmuma pārdotās preces vai sniegtie pakalpojumi (piemēram, programmatūras piegāde, atjaunošana) ir tādi, kurus var izmantot militāriem mērķiem. Par stratēģiskas nozīmes preču aprites jautājumiem var konsultēties Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču kontroles nodaļā.
Pirms darījuma veikšanas jāpārbauda darījuma partneris un citas darījumā iesaistītās personas. Tas ir īpaši svarīgi, lai pārliecinātos, ka uz personu vai darījumu neattiecas sankcijas vai citas prasības.
Jāpārliecinās, vai darījumu partneris nav reģistrēts (neatrodas) augsta riska trešajās valstīs (aktuālie saraksti pieejami FATF un Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnēs).
Papildus uzmanība jāpievērš, ja pērkat preces no fiziskas personas.
Visos gadījumos par fiziskajai personai izmaksāto summu ir jāziņo VID.
SIA AB ways sniedz grāmatvedības un nodokļu pakalpojumus Latvijas uzņēmumiem, tostarp interneta veikaliem un tirdzniecības platformu pārdevējiem.