Pēdējās izmaiņas: 2026-10-17
Apsaimniekošanas uzņēmuma grāmatvedībā jāredz ne tikai paša uzņēmuma rezultāts. Jāredz arī, cik naudas ir saņemts no katras apsaimniekotās mājas, kādas ir katras mājas apsaimniekošanas izmaksas, kāda ir parādu un uzkrājumu summa.
Viens apsaimniekotājs bieži pārvalda vairākas mājas. Katrai mājai ir savi īpašnieki, izdevumi, remonta vajadzības un uzkrājumi. Pamats risinājumam ir kontu plāns ar analītiku pa mājām — katrs ieņēmums, izdevums, debitors, kreditors un uzkrājums tiek piesaistīts konkrētai mājai, tāpēc jebkurā brīdī var saskaitīt, cik izmaksā katra māja.
Tā nav tikai labā prakse. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants paredz budžeta projekta sagatavošanu un finanšu uzskaites organizēšanu, bet 8. pants — faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskatus un informāciju par uzkrāto līdzekļu apjomu.
Grāmatvedības kontu plānā izveido atbilstošus kontus ar papildu kodiem. Piemēram, vispārējais grāmatvedības konts izdevumiem par pakalpojumiem ir 7170. Katrai mājai piešķirtā koda ciparu (zīmju) skaits atkarīgs no apsaimniekoto māju skaita. Ja plānots apsaimniekot ne vairāk par 10 mājām, "pirmās" mājas grāmatvedības konts izdevumiem par pakalpojumiem var izmantot grāmatvedības kontu 7170_1. Līdzīgi veido visus pārējos kontus. Lai apskatītu ar "pirmo" māju saistītos visus ieņēmumus, izdevumus un neapmaksātos rēķinus, atlasa grāmatvedības kontus, kuri satur "_1".
Līdzīgi kā uzskaitot katras mājas darījumus, paša uzņēmuma darījumus grāmato atsevišķos grāmatvedības kontos.
Ja bankas komisija par papildu konta uzturēšanu ir salīdzinoši zema vai arī komisijas nav, viens no risinājumiem ir atvērt atsevišķu bankas kontu katrai mājai, kā arī vienu papildu kontu uzņēmuma paša darījumiem un darījumiem ar pakalpojumu sniedzējiem.
Ja mājās ir neliels iedzīvotāju skaits, var izmantot vienu bankas kontu, taču tad grāmatvedības uzskaite ir sarežģītāka. Kontu plānā jāizveido "virtuālie" grāmatvedības konti katrai mājai. Piemēram, pamata konts ir 2620. Pirmās mājas iedzīvotāju maksājumus grāmato kontā 2620_1. Šo kontu izmanto arī, grāmatojot maksājumus par pakalpojumiem, kas attiecas uz pirmo māju. Ja viens rēķins attiecas uz vairākām mājām, grāmatvedim tā summa jāsadala pa mājām.
Tā kā katrai mājai ir piešķirts atsevišķs grāmatvedības konts, var atlasīt nepieciešamās mājas visus darījumus un finanšu pārskatu sagatavot, pamatojoties tikai uz atlasītajiem darījumiem.
Nododot uzskaiti, var atlasīt darījumus un grāmatvedības kontu atlikumus, kas attiecas uz konkrēto māju. Pārņemot uzskaiti, jāskatās, kāda uzskaite bija mājas iepriekšējam apsaimniekotājam — jāiegūst grāmatvedības kontu atlikumi un darījumu saraksts pārņemamajai mājai par noteiktu periodu (sīkāk skatīt sadaļu 5. Debitoru un kreditoru uzskaite).
Šī bieži ir darbietilpīgākā daļa. Grūtākais nav izrakstīt rēķinu, bet panākt, lai iedzīvotājiem aprēķinātās summas sakristu ar piegādātāju rēķiniem, skaitītāju rādījumiem un saņemtajiem maksājumiem.
Ja iespējams, no komunālo pakalpojumu sniedzēja jāsaņem rēķins, kas attiecas uz katru māju atsevišķi. Ja par kādu pakalpojumu ir viens rēķins vairākām mājām, izmaksas sadala pēc kritērijiem.
Piemēram, apsaimniekotājs pārvalda trīs mājas un par atkritumu izmaksām saņem vienu rēķinu visām mājām. Tādā gadījumā atkritumu izmaksas var sadalīt, ņemot vērā katrā dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaitu. Ja par apkuri ir viens rēķins vairākām mājām, aprēķina visu māju kopējo platību; zināma ir arī katras telpas (kurai pieslēgta apkure) platība. Lai iegūtu apkures izmaksas konkrētai telpai, rēķina summu izdala ar kopējo platību un sareizina ar attiecīgās telpas platību.
Būtu jāizstrādā metodika. Piemēram, ja iedzīvotājs nav iesniedzis rādījumus, var izmantot konkrētā īpašuma pēdējo 3–6 mēnešu vidējo patēriņu. Jebkurā gadījumā jāsūta iedzīvotājam atgādinājumi un pieprasījumi iesniegt rādījumus, un rādījumu iesniegšanai jābūt pēc iespējas vienkāršai un ātrai. Ja rādījums nav ticams, var veikt vizuālo vai tehnisko pārbaudi, piemēram, lūgt atsūtīt fotogrāfiju.
Starpību var sadalīt pēc noteiktiem kritērijiem. Pirms kritēriju izvēles jāpārbauda spēkā esošie normatīvie akti. Kritērijiem jāatbilst Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 19. punktam (noteikumi „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”).
Kritēriji varētu būt šādi:
Ja dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē ir vienojušies par saņemto pakalpojumu (patēriņa starpības) apmaksas kārtību, tad jārīkojas saskaņā ar attiecīgo vienošanos (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants).
Rēķini par patērētajiem pakalpojumiem jāizraksta pēc tam, kad saņemti piegādātāju rēķini. Ja rēķins nav saņemts pārāk ilgi, ir divi risinājumi:
Rīcībai jebkurā gadījumā jāatbilst normatīvajiem aktiem.
Nākamā mēneša rēķinā var norādīt korekcijas (palielinot vai samazinot maksājamo summu) un uzrakstīt skaidrojumu par pārrēķinu.
Grāmatvedībā katram mēnesim būtu jāsalīdzina: piegādātāju rēķini, uz dzīvokļiem sadalītās summas un saņemtie maksājumi. Atšķirības (aprēķini pēc vidējā patēriņa, pārrēķini, iepriekšējo periodu korekcijas) uzskaita atsevišķi, lai tās varētu izskaidrot.
Apsaimniekotājs var sniegt pakalpojumus savā vārdā vai darboties kā starpnieks, organizējot maksājumus faktiskajiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. PVN piemērošana abos gadījumos atšķiras.
Valsts ieņēmumu dienests skaidro: ja apsaimniekotājs rēķinus klientiem izraksta savā vārdā, tad apsaimniekotājs parasti tiek uzskatīts par pakalpojuma sniedzēju. Ja līgums nosaka, ka apsaimniekotājs darbojas kā starpnieks, PVN parasti piemēro starpnieka atlīdzībai. Atšķiras arī rēķinu noformēšana un priekšnodokļa uzskaite.
| A modelis — savā vārdā | B modelis — kā starpnieks | |
|---|---|---|
| PVN aprēķina no | visas pakalpojumu un preču vērtības | tikai starpniecības (kasiera) atlīdzības |
| Priekšnodoklis no piegādātāju rēķiniem | atskaitāms (ja apsaimniekotājs ir PVN maksātājs) | neatskaitāms |
| Rēķins iedzīvotājiem | apsaimniekotāja rēķins savā vārdā | jānorāda piegādātāja rēķina dati; apsaimniekotājs norādīts kā maksājuma saņēmējs |
PVN deklarācijā uzrāda visu piegādāto pakalpojumu vērtību. Savā uzskaitē piegādātāju rēķini ir apsaimniekotāja izdevumi, bet iedzīvotājiem izrakstītās summas — ienākumi.
Līgumos ar iedzīvotājiem un piegādātājiem jābūt nepārprotami noteiktam, ka apsaimniekotājs darbojas kā starpnieks. VID aicina pārskatīt šādus līgumus un vajadzības gadījumā tos grozīt ar papildu vienošanos.
Bankas kontā saņemtās komunālo maksājumu summas un no bankas konta veiktie komunālo pakalpojumu maksājumi nav apsaimniekotāja ieņēmumi vai izdevumi — ieņēmumi ir tikai starpniecības atlīdzība. Uzskaitē šīs summas jāparāda kā norēķini, nevis ieņēmumi/izdevumi. Rēķinos jāatsaucas uz piegādātāju rēķiniem un rēķinā norāda, ka apsaimniekotājs ir maksājuma saņēmējs par attiecīgajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Lai atbildētu, jāpārbauda, vai apsaimniekošanas un piegādātāju līgumi nepārprotami nosaka, ka apsaimniekotājs darbojas kā starpnieks, un vai rēķini tiek izrakstīti atbilstoši (skatīt modeļus augstāk).
Ja rēķinus izraksta savā vārdā: rēķinā nav pienākuma norādīt datus par faktiskajiem pakalpojumu sniedzējiem — apsaimniekotājs ir uzskatāms par pakalpojumu sniedzēju. Apsaimniekotājs drīkst samazināt maksājamo PVN par to PVN summu, kas norādīta faktisko piegādātāju rēķinos.
Ja rēķinus izraksta kā starpnieks:
Ja rēķinu izrakstīšanas kārtība ievērota, patērētājs, kas ir PVN maksātājs un izmanto pakalpojumus apliekamiem darījumiem, var atskaitīt priekšnodokli. PVN deklarācijas attiecīgajā pielikumā kā darījuma partneri norāda faktisko piegādātāju un tā rēķina numuru un datumu.
Atbilde atkarīga no tā, kas ir noteikts līgumos starp apsaimniekotāju un iedzīvotājiem un kā vārdā apsaimniekotājs slēdz remonta līgumus.
1) Iemaksas ir iekļautas ikmēneša apsaimniekošanas maksā vai arī apsaimniekotājs remonta pakalpojumus sniegs savā vārdā. Tad tās ir daļa no pārvaldīšanas maksas un apliekamas ar 21% PVN, neatkarīgi no tā, vai remontus veic apsaimniekotājs vai citi komersanti savā vārdā (skatīt VID metodisko materiālu par PVN piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, 4. lpp.). Jāņem vērā, ja apsaimniekotājs sniedz būvniecības pakalpojumus — un, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem ir PVN maksātājs, apsaimniekotājs darījumam ar šādu īpašnieku piemēro PVN "apgrieztās maksāšanas" kārtību (PVN likuma 142. pants), rēķina summu nepalielinot par PVN.
2) Iemaksas nav iekļautas ikmēneša apsaimniekošanas maksā un apsaimniekotājs pats nesniedz remonta pakalpojumus. Tad iemaksām uzkrājumu fondā apsaimniekotājs PVN nepiemēro. Nepieciešama atbilstoša vienošanās starp apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašnieku kopību. Apsaimniekotājs uzkrāj iemaksas remonta fondā un slēdz līgumus ar remonta pakalpojumu sniedzējiem dzīvokļu īpašnieku vārdā. Saņemot rēķinus no remonta pakalpojumu sniedzējiem, rēķina summu sadala dzīvokļu īpašniekiem. Attiecīgi samazinās uzkrājumu fondā atlikusī summa.
Tas ir atkarīgs no apgrozījuma un no tā, kā uzņēmums sniedz pakalpojumus.
Pārvaldīšanas pakalpojumi ir apliekami ar PVN, jo pēc vispārīgā principa tie ir ar PVN apliekami darījumi un pārvaldīšanas/apsaimniekošanas pakalpojumiem nav noteikts izņēmums (nav noteikta samazinātā likme vai atbrīvojums).
| Maksājums | Pakalpojumus sniedz savā vārdā | Komunālos pakalpojumus sniedz kā starpnieks |
|---|---|---|
| Apsaimniekošanas maksa | 21% | 21% PVN (tas ir apsaimniekotāja paša pakalpojums) |
| Remonta iemaksas, iekļautas apsaimniekošanas maksā | 21% | 21% |
| Remonta iemaksas atsevišķā fondā | 21% kā avanss | bez PVN, ja līgumi slēgti kopības vārdā |
| Komunālie maksājumi | PVN no visas vērtības | PVN tikai uz starpniecības atlīdzību |
| Kasiera/starpniecības atlīdzība | 21% | 21% |
Pirmais solis ir apsaimniekošanas un piegādātāju līgumu pārbaude: vai tie atbilst tam, kā faktiski tiek izrakstīti rēķini. Pēc tam nosaka uzskaites kārtību, rēķinu formu un PVN deklarēšanas prasības. Konkrēts risinājums jāvērtē pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un apsaimniekotāja noslēgtajiem līgumiem.
Īpašnieku iemaksas mājas uzkrājumu fondā nav apsaimniekošanas uzņēmuma brīvi izmantojami apgrozāmie līdzekļi. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15.2 pantu dzīvokļu īpašnieku iemaksas uzkrājumu fondā ir dzīvokļu īpašnieku kopības manta. Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants ietver ierobežojumus pārvaldnieka tiesībām izmantot īpašnieku veidotos uzkrājumus.
Abos gadījumos apsaimniekotāja grāmatvedībā katras mājas remonta uzkrājumiem jāizveido atsevišķs konts kontu plānā.
Bankas kontā ir redzams konta atlikums. Un arī grāmatvedības reģistrā attiecīgajā grāmatvedības konta atlikumam jāsakrīt ar bankas konta atlikumu.
Pa mājām uzkrājumi un maksājumi ir nodalīti, jo katras mājas uzkrājumiem izmanto atsevišķu bankas kontu (un atsevišķus grāmatvedības kontus — skatīt 1. sadaļu). Pa mērķiem var nodalīt, izmantojot konta papildus analītiku: piemēram, mājai X01 tiek izmantots konts 7170_1, mājas X01 mērķim Y01 — konts 7170_101, mērķim Y02 — konts 7170_102 utt.
Līdzīgi kā izdevumu kontiem, arī piegādātāju/izpildītāju kontiem izmanto papildu kodus. Piemēram, mājas X01 mērķim Y01 piegādātāja Z01 analītiskais konts ir 5310001_101. Viena no pieejām — šajā kontā grāmatot piegādātājam Z01 samaksātos avansus (konta atlikums būs debetā, un būs redzama avansu summa); pēc darbu izpildes (rēķina saņemšanas) rēķina summu grāmato kredītā (avansa summa samazinās).
Budžetam jābūt reālam gan pēc sastāva (darbu un materiālu uzskaitījums), gan pēc cenām (tirgus cenas), un tam jābūt sadalītam pozīcijās — piemēram, materiāli, darbaspēks, tehnikas noma, transports, neparedzēti izdevumi.
Projektam (mērķim) var izveidot tabulu — "reģistru", kurā uzskaita katrai pozīcijai apstiprināto budžetu, līgumos noteiktās summas un rēķinos norādītās summas. Tabulā aprēķina atlikušo pieejamo summu katrai pozīcijai.
Līdzīgi kā izdevumu un piegādātāju kontiem, arī aizdevumiem var izmantot papildu grāmatvedības kontus. Piemēram, mājas X01 parādsaistības pret aizdevēju Z01 saistībā ar mērķi Y01 var grāmatot kontā 5140001_101. Līdzīgi — dotācijām un citam finansējumam. Grāmatvedības konta zīmju skaits ir atkarīgs no apsaimniekoto māju un piegādātāju, aizdevēju un citu darījumu partneru skaita.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta 3. daļas 3. punktu neizlietotie līdzekļi ir jānodod dzīvojamās mājas īpašniekam.
Uzkrājumi tiek uzskaitīti atsevišķi katrai mājai: saņemtās iemaksas, izlietojums un atlikums. Lielākiem remontiem var veidot atsevišķu projekta uzskaiti ar avansiem, neapmaksātiem būvnieku rēķiniem un finansējumu. Tā īpašniekiem var skaidri parādīt, kur nauda ir un kam tā izlietota.
Būvniecības projektu vadība un projektu pieteikumu sagatavošana nav grāmatvedības pakalpojums. Grāmatvedībai jānodrošina, lai visi ar projektu saistītie darījumi būtu pareizi uzskaitīti.
Rēķini īpašniekiem var būt izrakstīti pilnā apmērā, bet naudas var pietrūkt, ja daļa īpašnieku nemaksā. Apsaimniekotājam ir pienākums kontrolēt īpašnieku maksājumus un savlaicīgi informēt pārējos īpašniekus, ja kāda īpašnieka rīcība vai bezdarbība skar viņu intereses (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants). Tāpat apsaimniekotājam vismaz reizi gadā jāsniedz mājas īpašniekam rakstisks pārskats, tostarp informācija par finanšu līdzekļu izlietojumu (15. pants).
Dati parasti ir pieejami grāmatvedības sistēmā — izrakstītajiem rēķiniem jābūt sasaistītiem ar saņemtajiem maksājumiem.
Lai veiktu debitoru parādu analīzi, var sagatavot izklājlapu ar kolonnām: A — Debitors, B — Apmaksas termiņš, C — Parāds (EUR), D — Kavējuma dienas. Kolonnā D izveido formulu, kas parāda dienu skaitu no apmaksas termiņa (kolonna B) līdz tabulas sagatavošanas dienai. Pēc tam parādus var sadalīt vecuma grupās:
Ja normatīvajos aktos (Civillikuma 1843. un 1844. pants) vai līgumā šādas situācijas ir atrunātas, jārīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai līgumu.
Ja šādas atrunas nav un maksātājs ir norādījis, kuri rēķini ir apmaksāti, maksājums jāattiecina uz attiecīgajiem rēķiniem (AT Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2025).
Ja nav informācijas par to, kuri rēķini ir apmaksāti, maksājumu var attiecināt pēc šādas prioritātes:
Ja dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē nav lēmuši par maksājumu attiecināšanas kārtību, parādnieks nav norādījis, kas tiek apmaksāts, un apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāds ir vienādi tādā ziņā, ka abiem ir iestājies samaksas termiņš, abi ir vienādi "smagi" un abi ir vienāda vecuma, maksājumu var sadalīt proporcionāli.
Piemērs: rēķina summa ir €100 — €20 maksa par apsaimniekošanu un €80 maksa par trešo personu sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Parādnieks samaksā €70. Uz apsaimniekošanas maksu attiecina €14 (70 × 20/100), uz komunālajiem pakalpojumiem — €56 (70 × 80/100).
Ja iedzīvotājs maksājumā ir norādījis, ka samaksa ir par komunālajiem pakalpojumiem, tad saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta 4.2 daļu pārvaldniekam saņemtā summa jāpārskaita pakalpojuma sniedzējam.
Būtu vajadzīgs pieņemšanas–nodošanas akts (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. pants) un jāpieprasa:
Katrs debitora parāds jāanalizē individuāli, sadalot grupās:
Katrai mājai tiek veidota atsevišķa uzskaite, parādi tiek sadalīti pēc vecuma, bet maksājumi saskaņoti ar rēķiniem. No tās var sagatavot izrakstus par īpašnieka maksājumiem, datus parādu paziņojumiem un gada pārskatu par kopējiem parādiem. Kreditoru uzskaite pa piegādātājiem parāda, kam un cik ir jāmaksā.
Apsaimniekotājam nepietiek ar uzņēmuma (SIA vai biedrības) gada pārskatu. Katras mājas īpašniekiem jāspēj skaidri redzēt, kā tiek izlietota viņu mājas nauda. Var veidot atsevišķu "mājas grāmatvedību" (analītiku), kas ļauj jebkurā brīdī sagatavot pārskatu atbilstoši MK noteikumu Nr. 408 3. pielikumam (dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi).
Ar vienu labi strukturētu kontu plānu, analītiku pa mājām un regulāru (mēneša/ceturkšņa) kontroles ciklu iespējams:
Vispirms jāizveido grāmatvedības kontu plāns ar analītiku pa mājām (skatīt 1. sadaļu). Katras mājas ieņēmumi, izdevumi, debitoru un kreditoru atlikumi jāuzskaita atsevišķi — katram kontam (ieņēmumi, izdevumi, debitori, kreditori, uzkrājumi) jāpievieno analītiskā "pazīme" (papildu zīmes katrai mājai vai objektam).
Katru mēnesi (vai vismaz ceturksnī) faktiskie izdevumi jāsalīdzina ar attiecīgā perioda budžetu. Jānosaka ne tikai kopējā novirze, bet arī tās iemesls — piemēram, lielāks pakalpojumu patēriņš, cenu pieaugums, neplānoti remonti vai izdevumi, kas radušies citā periodā, nekā sākotnēji paredzēts.
Lai noteiktu, kuras izmaksas pieaug, viena perioda izdevumi jāsalīdzina ar iepriekšējā perioda izdevumiem. Tāpat faktiskās izmaksas jāsalīdzina ar budžetā ieplānotajām. Salīdzinājumu var veikt pa izdevumu veidiem un mājām. Tas ļauj konstatēt būtiskas izmaiņas — piemēram, apkures izmaksu pieaugumu, lielākus remonta izdevumus vai atkārtotus neplānotus darbus.
Jāsalīdzina:
Ja redzams, ka izmaksas pārsniegs ieņēmumus, jāaprēķina nepieciešamais papildu iemaksu apmērs un jāpiedāvā īpašniekiem lēmuma varianti (palielināt iemaksas, atlikt darbus, meklēt kredītu/ES finansējumu).
Uzkrājumu atlikumu aprēķina, sākuma atlikumam pieskaitot plānotās iemaksas un atņemot paredzētos izdevumus. Aprēķinā jāņem vērā arī jau noslēgtie līgumi, samaksātie avansi un vēl neapmaksātie rēķini. Šādi var novērtēt, cik līdzekļu būs pieejams pēc plānotajiem darbiem un vai pietiks naudas citiem neparedzētiem izdevumiem. Papildus ieteicams veidot 13 nedēļu (vai 3–6 mēnešu) naudas plūsmas prognozi, lai savlaicīgi redzētu likviditātes riskus.
Pamatojoties uz grāmatvedības datiem, var sagatavot pēc iespējas īsu un skaidru pārskatu, kurā iekļaut:
Pārskatu un nodokļu pienākumi ir atkarīgi no apsaimniekotāja juridiskās formas: komercsabiedrībai, biedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai un individuālajam komersantam tie var atšķirties.
Pārskati un prasības atšķiras atkarībā no juridiskās formas.
Galvenais normatīvais akts ir Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Gada pārskats parasti sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, kā arī pielikuma un vadības ziņojuma.
Galvenais normatīvais akts ir MK noteikumi Nr. 439 — noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā.
Ja biedrība grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad, līdzīgi kā komercsabiedrībām, jāiesniedz bilance, ieņēmumu un izdevumu pārskats, ziedojumu un dāvinājumu pārskats, paskaidrojums un vadības ziņojums (noteikumu 14. punkts), bet atšķiras bilances, kā arī ieņēmumu un izdevumu pārskata sastāvs (pozīcijas). Ja biedrība kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, jāsniedz ieņēmumu un izdevumu pārskats, ziedojumu un dāvinājumu pārskats un vadības ziņojums.
Īpašnieku iemaksas uzkrājumu fondā un komunālie maksājumi, kas tiek iekasēti un tālāk pārskaitīti, parasti tiek uzskatīti par starpniecības darījumiem vai saņemtajiem avansiem (kreditoriem). Tie netiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ienākumi vai izdevumi. Izņēmums ir pati apsaimniekošanas maksa un atlīdzība. Ja apsaimniekotājs komunālos pakalpojumus sniedz savā vārdā, šādus darījumus uzskaita kā paša apsaimniekotāja ienākumus un izdevumus.