Tā kā grāmatvedības uzskaite ir cieši saistīta ar nodokļiem, tad zemāk tiks sniegta arī īsa informācija par nodokļiem.
Informācijas tehnoloģiju nozarē darbība parasti ir šāda:
Radot datorprogrammu vai citu ar informācijas tehnoloģijām saistītu darbu, rodas ar autortiesībām aizsargāts darbs.
Dodot klientam iespēju (tiesības) izmantot attiecīgo darbu, var slēgt līgumu par tiesībām izmantot intelektuālo īpašumu, kā arī var slēgt līgumu par programmēšanas pakalpojumu sniegšanu. Slēdzot līgumu par programmēšanas pakalpojumu sniegšanu, līgumā būtu jāatrunā arī abu pušu tiesības izmantot attiecīgo darbu (piemēram, vai pusēm ir tiesības atsavināt (pārdot) darbu trešajām pusēm).
Saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu būtu jāņem vērā šādi apstākļi:
Svarīgi noslēgt piemērotu vienošanos (līgumu) ar faktisko darba autoru (fizisko personu). Noslēdzot darba līgumu, šajā līgumā vai papildus līgumā jāparedz autortiesību pārejas noteikumi (darbinieks nodod noteiktas tiesības darba devējam).
Noteiktos gadījumos ir iespēja slēgt tikai autora līgumu un izmaksāt autoratlīdzību.
Izmaksājot autoratlīdzību, kopējā nodokļu summa ir zemāka, salīdzinot ar darba algas izmaksu.
Grāmatvedības uzskaite (grāmatojumi), pārskati un nodokļi autoratlīdzības izmaksas gadījumā atšķiras no grāmatvedības uzskaites darba līguma gadījumā.
Pirms darbības uzsākšanas, būtu nepieciešams apzināties plānotos ieņēmumus un izdevumus, lai izvēlētos piemērotāko nodokļu režīmu un darbības formu. Ja darbību veiks viena persona (piemēram, programmētājs), iespējams, ka piemērotākā darbības forma ir saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais).
Starptautisko tirdzniecību var iedalīt divās grupās:
Katrai grupai ir atšķirīga PVN piemērošana un atšķiras prasības attiecībā uz nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī atšķiras grāmatvedības uzskaite.
Pārdodot preces Eiropas Savienības teritorijā (ES), svarīgi, lai preču pircējam būtu citas ES dalībvalsts PVN numurs un preces tiktu izvestas no Latvijas (būtu attiecīgi preču transporta pavaddokumenti). Ja šie abi nosacījumi ir izpildīti, tad preču pārdošanai piemēro PVN 0% likmi. Pretējā gadījumā šāda preču pārdošana parasti ir apliekama ar PVN 21% likmi.
Pārdodot preces ārpus ES teritorijas (eksportējot preces), pamatā ir jānoformē muitas deklarācija. Atsevišķos gadījumos, eksporta fakta pierādīšanai var izmantot citus dokumentus. Ja nav noformēta muitas deklarācija, tad preču eksporta fakta pierādīšanai var izmantot vismaz divus no turpmāk minētajiem dokumentiem:
Piemēram, preču eksporta fakta pierādīšanai var izmantot līgumu un izrakstu no bankas konta (kur redzams, ka preču pircējs / otra līgumslēdzējpuse ir samaksājusi par precēm).
Ja eksportēto preču kopējā vērtība nepārsniedz 1000 EUR un neto svars nepārsniedz 1000 kg, un precēm nav noteikti speciāli aizliegumi vai ierobežojumi, tad eksporta muitas deklarāciju var iesniegt "mutiski". Eksportētājam nav pienākums noformēt muitas deklarāciju.
Tomēr, jāņem vērā, ja EMDAS sistēmā muitas deklarācija netiek noformēta, tad rodas nesakritības starp PVN deklarācijas un muitas datiem (var rasties papildus jautājumi no Valsts ieņēmumu dienesta).
Importējot preces, ir iespēja saņemt atļauju, lai piemērotu īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos. Ja atļauja ir saņemta, tad preču importa brīdī nav pienākums maksāt PVN (preču importa brīdī jāmaksā muita un dabas resursu nodoklis). Svarīgi ir uzskaitīt grāmatvedībā aprēķināto PVN par importu un uzrādīt aprēķināto summu PVN deklarācijā.
Ja darījums ir noticis ārpus ES teritorijas (pārdevējs ārpus ES teritorijas nodod preces un īpašumtiesības pircējam), tad šāds darījums nav ar PVN apliekams darījums Latvijas Republikā. Šādu darījumu neuzrāda PVN deklarācijā.
Tā kā starptautiskajā tirdzniecībā tiek veikti maksājumi nerezidentiem, tad grāmatvedībā jāuzskaita un jākontrolē summas, kuras izmaksātas nerezidentiem. Ja attiecīgajam nerezidentam izmaksātā summa par iegādātajām precēm gada laikā pārsniedz 5000 eiro, tad kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju jāsniedz papildus pārskats.
Jēdziens "saimnieciskās darbības veicējs" ir minēts likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jēdziens "pašnodarbinātais" minēts likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.
Pamatā, ja fiziska persona ārpus darba tiesiskajām attiecībām veic darbību par atlīdzību (piemēram, ārsts, zvērināts advokāts, arhitekts), tad šai fiziskajai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, kārtot grāmatvedību, aprēķināt un maksāt nodokļus.
Parasti saimnieciskās darbības veicēji izvēlas kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Šādā gadījumā jākārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls.
Pievienotās vērtības nodokļa maksātāji papildus kārto arī pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnālu.
Pamatojoties uz žurnālu datiem (summām) tiek aizpildītas deklarācijas, ziņojumi, pārskati.
Pamatā ir jāiesniedz šādas atskaites:
Piedāvāju grāmatvedības pakalpojumus augstākminētajiem darbības veidiem (formām), tai skaitā: