Kas ir preču imports?
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu preču imports ir preču ievešana Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām (noteiktas ES dalībvalstu teritorijas, kuras neietilpst ES muitas teritorijā), ja ievestās preces izlaiž brīvam apgrozījumam.ES muitas teritorija.
ES muitas teritorija sastāv no turpmāk minēto valstu teritorijām:- Austrija,
- Beļģija,
- Bulgārija,
- Čehijas Republika,
- Dānija, izņemot Faroe salas un Grenlandi,
- Francija, izņemot Jaunkaledoniju, Majotu, Senpjēru un Mikelonu, Volisu un Futunu, Francijas Polinēziju un Francijas Dienvidjūru un Antarktiskās teritorijas,
- Grieķija,
- Horvātija,
- Igaunija,
- Itālija, izņemot Līvinjo un Kampjonu d' Itāliju un Lugāno ezera ūdeņus, starp Bergu un politiskajām robežām starp Ponte Trezu un Porto,
- Īrija,
- Kipra (tikai tās teritorijas, kurās Kipra veic efektīvu kontroli),
- Latvija,
- Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Normandijas salas un Menas sala.
- Lietuva,
- Luksemburga,
- Malta,
- Nīderlande (Nīderlande Eiropā),
- Polija,
- Portugāle,
- Rumānija,
- Slovākijas Republika,
- Slovēnija,
- Somija,
- Spānija, izņemot Seutu un Melilju,
- Ungārija,
- Vācija, izņemot Helgolandes salu un Bizingenas teritoriju,
- Zviedrija.
Kas ir preču izlaišana brīvā apgrozībā?
Laišana brīvā apgrozībā ir attiecīga muitas procedūra (muitas iestādē persona iesniedz deklarāciju, kurā norāda, ka tiek piemērota šāda procedūra).Pēc procedūras pabeigšanas preces iegūst ES preču statusu. Preces var pārdot ES teritorijā bez papildus muitas procedūru veikšanas.
Izlaižot preces brīvā apgrozībā, par precēm ir jāmaksā muita, vairumā gadījumu jāmaksā arī pievienotās vērtības nodoklis. Par noteiktu preču importu ir jāmaksā arī akcīzes nodoklis.
Atsevišķām preču grupām var piemērot citus tirdzniecības politikas pasākumus (piemēram, licencēšana, kvotas).
Procedūru veic muitas kontroles punktā, sagatavojot un iesniedzot attiecīgus dokumentus.
Preču importa vieta ir tā ES valsts, kurā pabeigta procedūra - preču izlaišana brīvam apgrozījumam.
Kādi dokumenti jāpievieno muitas deklarācijai?
- No pārdevēja saņemto rēķinu (pavadzīmi). Pamatojoties uz rēķinā norādīto summu, deklarē muitas vērtību.
- Nepieciešamības gadījumā jāpievieno citi dokumenti. Piemēram, maksājuma dokumenti, licences, dokumenti saistīti ar tarifu atvieglojumiem, u.c.
- Noteiktos gadījumos jāpievieno arī papildus ziņas par muitas vērtību. Šāds pienākums noteikts Komisijas deleģētās regulas (ES) 2016/341 6.pantā.
Ko jāiekļauj ar nodokļiem apliekamajā vērtībā?
Importa gadījumā ar nodokļiem apliekamajā vērtībā iekļauj:- Preces cenu.
- Visu ar importu tieši saistīto pakalpojumu cenu, ja attiecīgo pakalpojumu cena nav iekļauta preces cenā. Piemēram, komisijas maksa, transporta pakalpojumi, preču iepakošana, apdrošināšana.
-
Transporta pakalpojumu vērtība par preces piegādi preces saņēmējam citā ES dalībvalstī, ja importa brīdī ir zināma šī piegādes vieta.
Var būt situācija, kad starptautiskajā transporta pavadzīmē nav norādīts preču piegādes gala punkts. Tādā gadījumā, nosakot ar nodokļiem apliekamo vērtību, šajā vērtībā iekļauj arī transporta pakalpojumu izmaksas par preču piegādi līdz muitas deklarācijā norādītajai preču saņēmēja adresei. -
Tiesību normas noteiktie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, kas aprēķināti par preču importu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.
Bet ar PVN apliekamajā vērtībā neiekļauj dabas resursu nodokli un transportlīdzekļu (automobiļu un motociklu) ekspluatācijas nodokli.
Kad jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par preču importu?
PVN par preču importu pamatā jāmaksā tad, kad rodas pienākums maksāt muitas nodokli. Ja prece netiek aplikta ar muitas nodokli, tad arī nav pienākuma maksāt PVN.Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 45.panta 1.daļu ir iespēja piemērot PVN 0 procentu likmi darījumam, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:
- Importētājs ir reģistrējies Latvijas Republikā ar PVN apliekamo personu reģistrā.
- Importētājs darbojas (importē preces) citas ES dalībvalsts PVN maksātāja vārdā.
- 30 kalendāro dienu laikā no importa brīža, importētājs - Latvijas PVN maksātājs importētās preces nemainīgā veidā piegādā uz citu ES dalībvalsti citas ES dalībvalsts PVN maksātājam.
Uzņēmumam, kurš saņēmis atbilstošu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atļauju, ir tiesības piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumiem.
Īpašais nodokļa režīms preču importa darījumos.
Nosacījumi atļaujas saņemšanai ir noteikti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85.panta 4.daļā. Svarīgākie nosacījumi ir šādi:- Uzņēmums laicīgi sniedz atskaites, deklarācijas un VID pieprasīto informāciju.
- Uzņēmums laicīgi maksā nodokļus.
- Uzņēmuma valdei nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā.
Ja uzņēmums ir saņēmis attiecīgu VID atļauju, tad, importējot preces, uzņēmums atliek PVN samaksu līdz brīdim, kad PVN norāda attiecīgā perioda deklarācijā.
Piemēram, uzņēmums ir reģistrēts Latvijas Republikā, ir saņēmis atļauju piemērot speciālo nodokļa režīmu un importē preces 1000 eiro vērtībā. Pievienotās vērtības nodoklis būs 210 eiro (šī raksta rakstīšanas brīdī PVN pamatlikme - 21%).
Muitas deklarācijas (importa) noformēšanas brīdī uzņēmums nemaksā PVN. Uzņēmums iesniedz PVN deklarāciju par to periodu, kad notika imports.
Deklarācijā aprēķina 210 eiro samaksai valsts budžetā. Un, ja importētās preces tiks izmantotas ar PVN apliekamajiem darījumiem, tad tos pašus 210 eiro norāda kā “priekšnodokli” - summu, kas samazina valsts budžetā maksājamo PVN. Rezultātā, par importu uzņēmums faktiski nemaksā PVN.
Ja uzņēmums, piemēram, pārdod importētās preces citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam, tad pārdošanas cena apliekama ar PVN. Tādējādi, ar importu saistīto PVN uzņēmums maksā tikai pēc importētās preces pārdošanas. PVN samaksas termiņš šādā gadījumā ir taksācijas periodam sekojošā mēneša 20.diena.
Piemēram, janvārī uzņēmums importē preces un noformē muitas deklarāciju. Muitas deklarācijā norādītais (aprēķinātais, bet nesamaksātais) PVN jāuzrāda PVN deklarācijā par janvāri (vai pirmo ceturksni). PVN deklarācija ir jāiesniedz un PVN jāsamaksā vai nu februārī, vai aprīlī (atkarībā no uzņēmuma darījumu summas un darījumu veidiem).
Bet, ja uzņēmums pārdod importēto preci uzņēmumam, kuram ir citas ES dalībvalsts PVN numurs un preci izved no Latvijas, tad Latvijas uzņēmums nepievieno PVN darījuma summai (piemēro tā saucamo “reverse charge”). Rezultātā, Latvijas uzņēmums PVN nemaksā (ne par importu, ne par preču pārdošanu).
Kas ir TARIC?
Taric - TARif Intégré Communautaire - Kopienas integrētā likme (integrētais tarifs).Tā ir datu bāze - sistēma, kurā ir informācija par nosacījumiem saistībā ar preču ievešanu ES teritorijā.
Piemēram:
- Ievedmuitas tarifi (likmes).
- Papildnodokļu likmes
- ES tirdzniecības aizsardzības pasākumi. Piemēram, antidempinga un kompensācijas pasākumi.
- Ierobežojumi un aizliegumi.
Sistēma ir pieejama šajās interneta vietnēs: