Kādos gadījumos ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju?

Vispārējais noteikums ir šāds: ja uzņēmums veic darījumus, par kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), tad uzņēmumam ir jāreģistrējas ar PVN apliekamo personu reģistrā.
Likumdošanā ir noteikts izņēmums no vispārējā noteikuma un vairākas nianses.
Nodokļu maksātājam ir tiesības nereģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā, ja ar PVN apliekamo sniegto pakalpojumu un pārdoto preču summa (apgrozījums) jebkuru iepriekšējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz 40 000 eiro (reģistrācijas slieksnis). Arī šim noteikumam ir paredzēti izņēmumi un nianses.
Atsevišķos ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju arī tad, ja apgrozījums nepārsniedz reģistrācijas slieksni.

Daži izņēmumi un nianses saistībā ar reģistrēšanos.

Ja nodokļu maksātājs vienu reizi iepriekšējos 12 mēnešos ir pārdevis nemateriālos ieguldījumus vai pamatlīdzekļus un šādas pārdošanas rezultātā attiecīgā perioda apgrozījums ir pārsniedzis 40 000 eiro, tad nodokļu maksātājam ir tiesības nereģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā.

Tāpat, ir tiesības nereģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā, ja pēc viena darījuma ir pārsniegts reģistrācijas slieksnis un turpmāko 12 mēnešu laikā nodokļu maksātājs neplāno veikt citus ar PVN apliekamus darījumus (59.panta 5.daļa).

Jāņem vērā, ka summā, kura pārsniedz 40 000 ir iekļauts PVN, kurš jāsamaksā valsts budžetā (34.panta 10.daļa).

Ja rodas pienākums reģistrēties...

Ja:

• ar PVN apliekamo darījumu summa iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro un
• nodokļu maksātājam ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju, tad

līdz nākamā mēneša 15.datumam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz attiecīgs iesniegums.

Latvijas personai (piemēram, SIA, IK) ir pienākums Latvijā reģistrēties par PVN maksātāju.

Ja komersants vai saimnieciskās darbības veicējs:

• Sniedz pakalpojumus tādai citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts personai, kurai ir PVN numurs vai kura veic saimniecisko darbību. Likumdošanā ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz atsevišķu veidu pakalpojumiem (piemēram, izglītības pakalpojumi, ar preču transportēšanu saistīti pakalpojumi, ar nekustamo īpašumu saistīti pakalpojumi).
• No citas ES dalībvalsts PVN maksātāja vai saimnieciskās darbības veicēja saņem pakalpojumus (attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu veidiem ir paredzēti izņēmumi).
• Saņem pakalpojumus no personas, kura neveic saimniecisko darbību Latvijā (arī attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem ir paredzēti izņēmumi).
• Iepērk preces ES teritorijā un iepirkto preču summa (bez PVN) kalendārā gada laikā ir 10 000 eiro vai lielāka. Arī ir paredzēts izņēmums un nav pienākums reģistrēties, ja pēc viena šāda iepirkuma (10 000 eiro un vairāk) nākamajā kalendārajā gadā nav paredzēts ES teritorijā iepirkt preces, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 10 000 eiro. Šādā gadījumā jāaprēķina un valsts budžetā jāsamaksā PVN no summas, kura pārsniedz 10 000 eiro.

Citā ES dalībvalstī reģistrētai personai ir pienākums Latvijā reģistrēties par PVN maksātāju.

Ja citas ES dalībvalsts persona:

• Personai bez Latvijas PVN numura Latvijā piegādā preces (tālpārdošanas darījums), kurām Latvijā piemēro akcīzes nodokli (60.panta 2.daļas 2.punkts).
• Personai bez Latvijas PVN numura Latvijā piegādā preces (tālpārdošanas darījums) un kopējā piegādāto preču vērtība (bez PVN) iepriekšējā vai attiecīgā kalendārā gada laikā ir 35 000 eiro un lielāka.
• Personai bez Latvijas PVN numura Latvijā piegādā preces un šīs preces pēc tam Latvijā montē vai uzstāda.

Ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājam Latvijā ir pastāvīgā iestāde (struktūrvienība, filiāle, sk. 1.panta 15.punktu) un šī pastāvīgā iestāde Latvijā iesaistās attiecīgā PVN maksātāja preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā, tad pastāvīgajai iestādei ir pienākums Latvijā reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā (60.panta 4.daļa).

Izņēmumi, kad citas ES dalībvalsts personai ir tiesības Latvijā nereģistrēties par PVN maksātāju.

Izņēmumi ir noteikti likuma 61.pantā un ir šādi:

• Persona piegādā tādas preces vai sniedz tādus pakalpojumus, par kuriem PVN maksā Latvijas saņēmējs. Piemēram, citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijas PVN maksātājam sniedz ar informācijas tehnoloģijām saistītus pakalpojumus.
• Persona muitas noliktavā vai brīvajā zonā pārdod tikai tādas preces, kurām ir uzsākta eksporta procedūra, kā arī pārdod tādas preces, kuras ir ārpussavienības preces. Ārpussavienības preces ir minētas Regulas Nr. Nr 952/2013 5.panta 24.punktā (pamatā tās ir preces, kurām nav ES preču muitas statuss).
• Persona pārdod preces, pārvietojot tās Latvijā no vienas muitas noliktavas (brīvās zonas) uz citu Latvijas vai citas ES dalībvalsts muitas noliktavu (brīvo zonu), pie nosacījuma, ja tās ir ārpussavienības preces vai preces, kurām uzsākta eksporta procedūra.
• Persona pārdod ražošanas vai vairumtirdzniecības preces PVN maksātājam un šis PVN maksātājs īpašumtiesības uz precēm iegūst tikai attiecīgo preču tālākpārdošanas vai izmantošanas brīdī. Puses noslēdz līgumu, kurā paredzēti attiecīgie noteikumi par īpašumtiesību pāreju.
• Persona (citas ES dalībvalsts PVN maksātājs) iepērk preci un Latvijā pārdod šo preci, piedaloties tā saucamajā "trīspusējā darījumā". Šajā darījumā:
  • Preču nākamajam pircējam jābūt reģistrētam par PVN maksātāju.
  • Preces uz Latviju nosūta no citas ES dalībvalsts, kura nav citas ES dalībvalsts PVN maksātāja reģistrācijas valsts.
  • Citas ES dalībvalsts PVN maksātājs nedrīkst veikt saimniecisko darbību Latvijā.
• Persona neveic saimniecisko darbību Latvijā un no Latvijas piegādā preces ārpus ES teritorijas (eksportē preces).
  Tomēr, veicot šādu darījumu, ir pienākums Latvijā reģistrēties par PVN maksātāju, ja preces paredzētas, "lai aprīkotu vai apgādātu izpriecu ceļojumu kuģus, privātus gaisakuģus vai jebkādus citus personiskas lietošanas transportlīdzekļus".
• Ja attiecīgajos darījumos personu pārstāv fiskālais pārstāvis.

Kādos gadījumos ārpus ES reģistrētai personai ir pienākums reģistrēties Latvijā par PVN maksātāju?

Pienākums reģistrēties pamatā ir gadījumā, ja trešās valsts personai:

• Latvijā ir pastāvīgā iestāde un
• šī pastāvīgā iestāde iesaistās attiecīgās trešās valsts personas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā Latvijā.

Šādā gadījumā Latvijas ar PVN apliekamo personu reģistrā ir jāreģistrējas pirms attiecīgo darījumu veikšanas.

Likumdošanā ir paredzēti izņēmumi, kad trešās valsts personai nav pienākums Latvijā reģistrēties par PVN maksātāju. Izņēmumi ir šādi:

• Persona pārdod tādas preces vai sniedz tādus pakalpojumus, par kuriem PVN jāmaksā preču pircējam vai pakalpojumu saņēmējam.
• Persona muitas noliktavā vai brīvajā zonā piegādā ārpussavienības preces (precēm nav noformēts imports) vai piegādā tādas preces, par kurām ir uzsākts eksports.
• Persona no vienas muitas noliktavas vai brīvās zonas uz citu muitas noliktavu vai brīvo zonu piegādā ārpussavienības preces vai preces, par kurām ir uzsākts eksports.
• Attiecīgajos darījumos personu pārstāv fiskālais pārstāvis.
• Persona Latvijā neveic saimniecisko darbību un no Latvijas eksportē preces. Izņēmums, kad tomēr ir pienākums reģistrēties, ja attiecīgās preces paredzētas, "lai aprīkotu vai apgādātu izpriecu ceļojumu kuģus, privātus gaisakuģus vai jebkādus citus personiskas lietošanas transportlīdzekļus".