Sīkāka informācija par PVN

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir netiešais, patēriņa nodoklis.

Ar nodokli apliekamais objekts ir preces un pakalpojumi. PVN piemēro preču un pakalpojumu pārdošanas brīdī (pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs PVN pieskaita pie preču un pakalpojumu cenas). Faktiskais PVN maksātājs ir galējais patērētājs (tas, kurš preci vai pakalpojumus saņem personīgajam patēriņam).

Nodokļa pamatlikme ir 21%. Samazinātā likme ir 12%.
Pamata likums ir Pievienotās vērtības nodokļa likums.

Visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ar PVN saistītajai likumdošanai ir jāatbilst Eiropas Padomes direktīvām. Tāpēc, ar PVN saistītā likumdošana visās ES dalībvalstīs ir līdzīga. Pamatā atšķiras tikai nodokļa likmes.

Ja:

• preču un pakalpojumu pircējs ir reģistrēts ar PVN apliekamo personu reģistrā un
• saņemtās preces (pakalpojumus) izmanto savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai,

tad pircējam ir tiesības atskaitīt PVN par attiecīgajām precēm (pakalpojumiem).
Rezultātā preču (pakalpojumu) pircējs samazina valsts budžetā maksājamā PVN summu un PVN maksā galīgais (pēdējais) preču un pakalpojumu pircējs (patērētājs).

Piemēram, uzņēmums ir nopircis preces par cenu 1000 eiro + PVN 21% (210 eiro) un pārdeva attiecīgās preces par cenu 1200 eiro + PVN 21% (252 eiro).
Darījuma rezultātā valsts budžetā uzņēmumam ir pienākums samaksāt PVN 42 eiro apmērā (252 eiro mīnus 210 eiro) vai 21% no 200 eiro (uzcenojuma, - 1200 eiro mīnus 1000 eiro). Tādējādi, uzņēmums faktiski maksā (iekasē) PVN tikai no precēm pievienotās vērtības (tāpēc, šo nodokli tā arī sauc, - pievienotās vērtības nodoklis).

Latvijā ar PVN apliek šādus darījumus:

• preču piegāde par atlīdzību (preču pārdošana);
• pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;
• preču iegāde (pirkšana) citas ES dalībvalsts teritorijā;
• jauna transportlīdzekļa pirkšana citas ES dalībvalsts teritorijā, ja transportlīdzekli pērk persona, kurai nav PVN numura;
• neregulāra jaunu transportlīdzekļu piegāde citas ES dalībvalsts teritorijā;
• preču importu.

Likumdošana paredz, ka noteiktu preču pārdošana un pakalpojumu sniegšana nav apliekama ar PVN (piemēram, noteikti pasta pakalpojumi, medicīniskie pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, ar kultūru un mākslu saistīti pakalpojumi).
Ja uzņēmums veic ar PVN neapliekamos darījumus:

• (pārdod ar PVN neapliekamas preces vai
• sniedz ar PVN neapliekamus pakalpojumus),

tad uzņēmumam nav tiesības atskaitīt PVN par precēm (pakalpojumiem), kuri ir nepieciešami, lai veiktu ar PVN neapliekamos darījumus.

PVN piemērošanas pamata procedūra ir šāda:

• Preču pārdevējs (pakalpojumu sniedzējs) pārdod preces vai sniedz pakalpojumus. Pārdevējs izraksta nodokļa rēķinu, kurā aprēķina (uzrāda) PVN.
• Preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) samaksā pārdevējam to summu, kura ir norādīta rēķinā (tai skaitā, - PVN).
• Pārdevējs saņemto PVN samaksā (pārskaita) valsts budžetā.
• Preču (pakalpojumu) pircējs no valsts budžeta saņemt pārmaksāto PVN (piemēram, to summu, kuru pircējs ir samaksājis pārdevējam).

Likumdošanā paredzēta arī PVN piemērošanā un samaksas "reversā" (apgrieztā / īpašā) procedūra.
Šīs procedūras galvenais mērķis ir novērst izvairīšanos no PVN nomaksas, kā arī novērst PVN izkrāpšanu no valsts budžeta.

Īpašo procedūru piemēro, ja pārdevējs un pircējs ir reģistrēti ar PVN apliekamo personu reģistrā. Un īpašo procedūru piemēro turpmāk minētajiem darījumiem:

• kokmateriālu piegāde un saistītie pakalpojumi;
• metāllūžņu un metālizstrādājumu piegāde un saistītie pakalpojumi;
• būvniecības pakalpojumi un būvizstrādājumu pārdošana;
• mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru, integrālās shēmas ierīču un spēļu konsoļu piegāde;
• sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegāde;
• graudaugu un tehnisko kultūru piegāde;
• neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegāde.

"Reversā" (apgrieztā) procedūra ir šāda:

• Pārdevējs izraksta pircējam nodokļa rēķinu, kurā norāda preces vai pakalpojuma cenu bez PVN;
• Pircējs maksā pārdevējam rēķinā norādīto summu (bez PVN);
• Pircējs savā nodokļu deklarācijā aprēķina PVN no summas, kura norādīta pārdevēja rēķinā (PVN samaksai budžetā);
• Ja pircējs preces (pakalpojumus) izmantos savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tad pircējam ir tiesības tajā pašā deklarācijā atskaitīt PVN. Vienā deklarācijas ailē pircējs aprēķina PVN, citā ailē par to pašu summu samazina valsts budžetā maksājamo PVN. Ja pircējs visas preces un pakalpojumus izmantos ar PVN apliekamo darījumu veikšanai, tad pircējam nav jāmaksā PVN valsts budžetā par preču iepirkšanu (pakalpojumu saņemšanu).

Tādu pašu procedūru piemēro gadījumos, ja Latvijas uzņēmums pērk preces vai saņem pakalpojumus no personas, kura citā ES dalībvalstī ir reģistrēta par PVN maksātāju. Tāpat, jāievēro nosacījums, ka Latvijas uzņēmumam saņemtās preces un pakalpojumi jāizmanto savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Īpašais režīms importa darījumos.

Vispārējā gadījumā, importējot preces, ir jāmaksā PVN. Bet uzņēmumam ir tiesības saņemt atļauju piemērot īpašo režīmu importam, - importa laikā nemaksāt PVN.
Piemērojot šo režīmu, uzņēmums aprēķina PVN par importētajām precēm un uzrāda aprēķināto PVN nodokļa deklarācijā (līdzīgi kā reversā PVN gadījumā). Rezultātā, PVN par importētajām precēm ir jāmaksā tikai pēc attiecīgo preču pārdošanas.

Lai saņemtu atļauju piemērot šo režīmu, Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz attiecīgs iesniegums. Uzņēmumam ir jāatbilst turpmāk minētajām prasībām (likumā 85.panta 4. daļa):

• Uzņēmuma saimnieciskajai darbībai jābūt reģistrētai Latvijā (piemēram, Uzņēmumu reģistrā reģistrēta SIA).
• Uzņēmumam (vadībai, grāmatvedim) jābūt pieejai EDS.
• Iesnieguma iesniegšanas dienā nedrīkst būt nodokļu parādi vai arī nodokļu parādi jāsamaksā piecu darba dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža.
• Darbiniekam, kuram ir paraksta tiesības (piemēram, valdes loceklim) nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā.
• Iepriekšējo 12 mēnešu laikā nodokļu maksātājs bez kavējumiem ir sniedzis atskaites un Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīto informāciju.

Īpašais režīms, saistībā ar elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem (MOSS).

Informācija par šo režīmu ir iekļauta likuma 140.¹ pantā.
Ja uzņēmums elektroniski sniedz pakalpojumus personai, kura nav PVN maksātājs (piemēram, fiziskai personai (privātpersonai)) un pakalpojumu saņēmējs atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tad uzņēmumam (pakalpojumu sniedzējam) ir divas iespējas:

• Reģistrēties par PVN maksātāju katrā ES dalībvalstī, kurā atrodas pakalpojumu saņēmējs (privātpersona). Tādā gadījumā katra ES dalībvalstī jāsniedz PVN deklarācija un jāmaksā PVN.
• Iesniegt VID iesniegumu un lūgt atļauju piemērot attiecīgo (MOSS - mini one stop shop) režīmu Latvijā. Tādā gadījumā tikai Latvijā ir jāsniedz speciāla PVN deklarācija un tikai Latvijā jāmaksā PVN (atsevišķā kontā).
  Deklarācijā norāda datus (summas) par katrā ES dalībvalstī sniegtajiem pakalpojumiem.

Likumdošanā ir paredzētas izmaiņas, ja kopējā elektroniski sniegto pakalpojumu vērtība kalendārajā gadā nepārsniedz 10 000 eiro un arī iepriekšējā gadā nepārsniedza 10 000 eiro. Šādā gadījumā ir tiesības neizmantot MOSS režīmu (Direktīvas 1.pants) un aprēķināt pēc Latvijas likmes un maksāt PVN Latvijā.

Reģistrācija ar PVN apliekamo personu reģistrā.

Reģistrāciju veic Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai reģistrētos, jāiesniedz attiecīgs iesniegums un papildus dokumenti.
Ja Jūs reģistrējat (dibināt) jaunu uzņēmumu, tad iesniegumu var iesniegt Uzņēmumu reģistrā, kopā ar pārējie dokumentiem. Šādā gadījumā Uzņēmumu reģistrs iesniegumu nosūta VID>
VID arī pieprasa iesniegt dokumentu, kurš dod tiesības uzņēmumam izmantot juridisko adresi. Tāds dokuments var būt, piemēram, telpu nomas līgums.
Piecu darba dienu laikā VID izskata iesniegumu un pieņem lēmumu.
Pēdējā laikā VID bieži pieprasa papildus informāciju un dokumentus, kas apliecina uzņēmuma materiāli tehniskās un finansiālās iespējas veikt deklarēto saimniecisko darbību. VID darbinieki vēlas pārliecināties, ka uzņēmums ir gatavs un spēj veikt faktisku, likumīgu saimniecisko darbību un maksās nodokļus.

Atskaites.

Ja persona ir reģistrēta par PVN maksātāju, tad attiecīgajai personai ir pienākums sniegt PVN deklarāciju.
Taksācijas periods ir atkarīgs no darījumu veidiem un ar PVN apliekamo darījumu summas.

PVN deklarāciju ir jāsniedz katru mēnesi, ja ir izpildīts jebkurš no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

• Ar PVN apliekamo darījumu summa šī vai iepriekšējā gada laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro.
• PVN maksātājs pārdod preces citas ES dalībvalsts PVN maksātājam un preces tiek izvestas no Latvijas uz citu ES dalībvalsti.
• Latvijas PVN maksātājs nopērk preces ES teritorijā no citas ES dalībvalsts (piemēram, Vācijas) PVN maksātāja ar mērķi piegādāt (pārdot) preces citā (trešajā) ES dalībvalstī (piemēram, Polijā) attiecīgās valsts PVN maksātājam. Latvijas PVN maksātājs preces no Vācijas nogādā Polijā un pārdod preces Polijas PVN maksātājam.
  Agrāk šādu darījumu sauca par trīsstūrveida darījumu.
• PVN maksātājs sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita ES dalībvalsts. Pamatā, ja Latvijas PVN maksātājs sniedz pakalpojumus citas ES dalībvalsts PVN maksātājam.

Ja augstāk minētie nosacījumi nav izpildīti, tad PVN deklarācija jāsniedz reizi trijos mēnešos.

Tomēr, PVN deklarācija ir jāsniedz katru mēnesi, ja uzņēmums attiecīgajā gadā ir reģistrēts ar PVN apliekamo personu reģistrā. Šāds pienākums saglabājas sešus kalendāros mēnešus. Ja sešu kalendāro mēnešu laikā nav izpildījušies citi (augstāk minētie) nosacījumi, tad taksācijas periods mainās un ir trīs mēneši.