Atsevišķas fiziskās personas var brīvprātīgi maksāt sociālās apdrošināšanas maksājumus.
Sociālās apdrošināšanas pakalpojumi un to veidi.
Valsts organizē pasākumu kopumu, lai apdrošinātu noteiktas fiziskas personas no riska zaudēt darba ienākumus zemāk minēto apstākļu (iemeslu) dēļ:- slimība,
- invaliditāte,
- maternitāte,
- bezdarbs,
- vecums,
- nelaimes gadījums darbā vai arodslimība,
- bērna kopšana.
Sociālās apdrošināšanas veidi ir šādi:
- valsts pensiju apdrošināšana,
- apdrošināšana bezdarba gadījumam,
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām,
- apdrošināšana invaliditātes gadījumam,
- apdrošināšana maternitātes un slimības gadījumam,
- vecāku apdrošināšana.
Kas ir sociāli apdrošināta persona?
Sociāli apdrošināti ir visi darba ņēmēji, kuri ir sasnieguši 15 gadu vecumu.Tāpat, sociāli apdrošināti ir pašnodarbinātas personas un personas, kuras brīvprātīgi ir pievienojušās sociālajai apdrošināšanai, ja attiecīgās personas faktiski ir veikušas sociālās apdrošināšanas maksājumus.
Darba ņēmējs (zemāk ir norādīts nepilns uzskaitījums) likuma izpratnē ir:
- Fiziskas personas, kuras, pamatojoties uz darba līgumu, par nolīgto (līgumā norādīto) samaksu, darba devēja vadībā veic noteiktu darbu.
- Komercsabiedrības valdes un padomes loceklis, prokūrists, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta.
- Persona, kura ir noslēgusi uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un nav reģistrēta kā nodokļu maksātājs no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma, kā arī atsevišķos citos gadījumos (ja līgumattiecības faktiski atbilst darba tiesiskajām attiecībām).
- Ārvalsts komersanta pilnvarotā persona, ja šī persona nav darba tiesiskajās attiecībās ar ārvalsts komersantu un pārstāv ārvalsts komersantu darbībās, kuras saistītas ar komersanta filiāli.
- Persona, kuru Latvijas Republikas teritorijā nodarbina ārvalsts nodokļu maksātājs, ja attiecīgajam nodokļu maksātājam Latvijas Republikā izveidojas pastāvīgā pārstāvniecība. Pastāvīgās pārstāvniecības jēdziens ir minēts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.panta 7. un 8. daļā.
- Persona, kura ir darba attiecībās ar ārvalsts nodokļu maksātāju, ja ārvalsts nodokļu maksātājs iznomā attiecīgas personas darbu Latvijas Republikas nodokļu maksātājam (personāla noma).
- Persona, kuru nodarbina mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus.
- Sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības valdes loceklis, ja attiecīgās sabiedrības apgrozījums mēnesī pārsniedz noteiktu limitu (2016.gadā limits ir 1850 euro mēnesī) un attiecīgajā mēnesī sabiedrībai nav neviena darbinieka, kura alga sasniedz minimālās algas līmeni (2016.gadā minimālā alga ir 370 euro mēnesī).
Pašnodarbināta ir persona, kura gūst ienākumus kā:
- Individuālā darba veicējs.
- Persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā un kura saņem autoratlīdzību (izņemot autortiesību mantinieku vai citu pārņēmēju).
- Zvērināts notārs, advokāts, revidents, tiesu izpildītājs.
- Prakses ārsts, farmaceits, veterinārārsts, optometrists.
- Cita fiziska persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā un kura ir reģistrēta, kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī persona, kuras darbu apmaksā ārvalstu tehniskās palīdzības līdzekļiem vai no starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem.
- Noteiktos gadījumos zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks.
- Individuālais komersants.
Kurš maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas?
Darba devējs maksā par saviem darbiniekiem (daļu no summas darba devējs ietur no darbinieka algas).Pašnodarbinātās personas pastāvīgi maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka arī pamatā pastāvīgi maksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Likme un sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts.
Darba devējs (Latvijas Republikas rezidents) 2017.gadā maksā 34,09% (pamatlikme) no algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem (darba algas). 2018.gadā pamatlikme ir 35.09%. 2017.gadā 10,50% darba devējs ietur no darbinieka (2018.gadā no darbinieka jāietur 11%).Minimālā darba alga normālā darba laika ietvaros 2017.gadā ir 380 euro mēnesī (2018.gadā - 430 euro mēnesī). Normālais darba laiks vairumā gadījumu ir 8 stundas katru darba dienu vai 40 stundas nedēļā.
Darbinieks (Latvijas Republikas rezidents), kurš strādā pie ārvalstu darba devēja 2017.gadā arī pamatā maksā 34,09% (2018.gadā, - 35.09%) no saņemtās atlīdzības.
Pašnodarbinātām personām pamatā ir pienākums maksāt, ja ieņēmumi mīnus izdevumi mēnesī ir sasnieguši noteiktu summu (2017.gadā 380 euro vai vairāk; 2018.gadā 430 euro vai vairāk).
Ja pašnodarbinātajai persona ir pienākums maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad apliekamajai summai (sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam) 2017.gadā jābūt vismaz 380 euro mēnesī (2018.gadā, - vismaz 430 euro mēnesī).
Pamatlikme 2017.gadā ir 31,13% (2018.gadā - 32.15%).
Samaksas termiņš.
Darba devējam ir pienākums maksāt katru mēnesi, līdz datumam, kurš norādīts speciālā no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtā paziņojumā.Pašnodarbinātai personai un darbiniekam pie darba devēja ārvalstnieka ir pienākums maksāt vienu reizi trijos mēnešos (janvārī, aprīlī, jūlijā un oktobrī) līdz attiecīgā mēneša 15.dienai.
Persona, kura brīvprātīgi pievienojusies valsts sociālajai apdrošināšanai, maksā katru mēnesi, līdz mēneša pēdējai dienai.
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu minimālais objekts.
Ja uzņēmuma neto apgrozījums mēnesī ir mazāks par 5 minimālajām mēneša algām (2017.gadā, - 380 * 5 = 1900; 2018.gadā, - 430 * 5 = 2150), tad minimālais objekts ir faktiski aprēķinātā darba alga.Ja uzņēmuma mēneša neto apgrozījums ir vismaz 5 minimālās mēneša darba algas, tad valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālais objekts ir minimālā mēneša darba alga.
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālais objekts.
Līdz 2016.gada 1.janvārim, ja darba algas apmērs pārsniedza noteiktu summu, tad no pārsnieguma summas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nebija jāmaksā.Sākot ar 2016.gada 1.janvāri stājās spēkā Solidaritātes nodokļa likums.
Saskaņā ar šo likumu, ja darba alga vai pašnodarbinātā peļņa pārsniedz noteiktu apmēru (2017.gadā - 52 400 euro gadā; 2018.gadā - 55 000 euro gadā), tad rodas pienākums maksāt solidaritātes nodokli. Un solidaritātes nodokļa likme atbilst valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmei.
Atskaites.
Atskaites ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.Darba devējs katru mēnesi sniedz atskaiti par darbiniekiem. Atskaitē jānorāda informācija par darbiniekiem, aprēķinātā alga, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un cita informācija. Atskaites iesniegšanas termiņu darba devējam paziņo Valsts ieņēmumu dienests.
Pašnodarbinātai personai ir pienākums iesniegt atskaiti tikai tādā gadījumā, ja attiecīgajā periodā rodas pienākums maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Atskaite jāiesniedz vienu reizi ceturksnī, līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.dienai.
