abways@abways.lv
+371 29676730

Uzdot jautājumu




EN | RU

Sākums > Komercdarbība > Komercdarbības apstākļi Latvijā

Komercdarbības apstākļi Latvijā

Pirms vairākiem (daudziem) gadiem valsts iestādes salīdzinoši maz kontrolēja komercdarbību. Komersanti pietiekami vienkārši varēja iegūt pievienotās vērtības nodokļa numuru (pamatā tas bija formāls process). Kredītiestādes un ārpakalpojumu grāmatveži minimāli uzraudzīja un pētīja klientu darījumus.

Pēdējā laikā apstākļi ir ļoti mainījušies un valsts iestādes ievērojami pastiprināja kontroli. Arī kredītiestādes un ārpakalpojumu grāmatveži daudz rūpīgāk ir uzsākuši uzraudzīt klientu darījumus.

Raksta mērķis ir informēt par apstākļiem, kuri būtu jāņem vērā, uzsākot un nodarbojoties ar komercdarbību. Lai nerastos pārsteigumi un lai darbību plānojot, varētu ņemt vērā visus apstākļus.

Ja savā komercdarbībā Jūs neņemsiet vērā attiecīgos apstākļus, tad darbība kļūs apgrūtināta vai neiespējama (piemēram, kredītiestāde slēgs bankas kontu, ārpakalpojumu grāmatvedis būs spiests atteikties no sadarbības, valsts iestādes bieži veiks kontroles pasākumus).

Vēlamais un nevēlamais komercdarbības modelis.

Vēlama ir jebkura likumīga un reāla komercdarbība, kurai ir saikne ar Latviju.

Reāla komercdarbība būtu tāda darbība, kuras ietvaros notiek faktiska preču pārdošana (kustība), pakalpojumu sniegšana un kuras mērķis ir saprotams un likumīgs. Latvijas uzņēmums nedrīkst būt “mākslīgi” izveidots, lai Latvijas uzņēmums kaut kādu iemeslu dēļ piedalītos kādā darījumu ķēdē.

Piemērs, kad Latvijas uzņēmums būtu jāuzskata par “mākslīgi” izveidotu. Faktiskās darbības (preču pārdošana/kustība, pakalpojumu sniegšana) notiek ārpus Latvijas. Lai veiktu faktiskās darbības, pilnībā pietiek ar citās valstīs reģistrētajiem uzņēmumiem. Darbību veicēji (vadītāji) nav Latvijas rezidenti. Iemesls uzņēmuma reģistrācijai Latvijā varētu būt nepieciešamība darījumos izmantot Eiropas Savienībā reģistrētu uzņēmumu.

Ne vienmēr visu darbību kopums un mērķis ir nelikumīgs. Dažreiz var būt pietiekami sarežģīti noteikt robežu starp nelikumīgām darbībām, likumīgu, bet nevēlamu darbību un vēlamu darbību. Lai piemērā minēto komercdarbības modeli varētu uzskatīt par vēlamu, būtu jāizpilda šādas prasības:
  • Visām darbībām jābūt likumīgām un darbību mērķis nedrīkst būt “apiet” likumu (piemēram, “likumīgi” izvairīties no nodokļu nomaksas kādā citā valstī).
  • Darījumu cenām jāatbilst tirgus cenām.
  • Jābūt kādam saprotamam, neizdomātam iemeslam, kāpēc darījumos jāizmanto tieši Latvijas uzņēmums. Jābūt saiknei ar Latviju. Saprotams iemesls un saikne ar Latviju būtu, ja Latvijas uzņēmuma patiesais labuma guvējs būtu Latvijas rezidents.
  • Jābūt darbības vietai Latvijā (piemēram, biroja, noliktavas u.c. telpām).
  • Latvijā ir jāmaksā nodokļi saskaņā ar likumdošanu.

No kādām darbībām un darījumiem ir jāatturas?

Jāatturas no darbībām, kuras ir nelikumīgas vai par kurām rodas aizdomas, ka tās varētu būt nelikumīgas (piemēram, Jūsu uzņēmuma darījumu partneris izvairās no nodokļu nomaksas).

Jāatturas no darījumiem ar "pastkastīšu" uzņēmumiem. Piemēram, Jūs saņemat pakalpojumus vai nopērkat preces no kāda ārvalstu uzņēmuma. Būtu vēlams papētīt publiski pieejamo informāciju par attiecīgo uzņēmumu, darbības veidiem, amatpersonām, juridisko adresi, samaksātajiem nodokļiem.
Piemēram, jāatturas no šāda darījuma: Jūs pērkat preces, bet pārdevēja darbības veids nav preču tirdzniecība, pārdevēja juridiskajā adresē ir reģistrēti vēl 100 uzņēmumi, pārdevēja deklarētais apgrozījums vai samaksāto nodokļu apmērs ir nulle vai ir ļoti neliels, pārdevējam nav darbinieku.

Jābūt piesardzīgam, veicot darījumus ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Saņemot pakalpojumus no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, jāpārliecinās vai Jums neradīsies pienākums maksāt papildus nodokļus.

Ļoti piesardzīgam jābūt, ja Jūs maksājat Latvijā reģistrētam uzņēmumam uz kontu, kurš ir reģistrēts ārpus Latvijas (konts var būt gan kredītiestādē, gan nebanku maksājumu iestādē, - Revolut, Paysera, u.c.). Jāpārliecinās, ka maksājuma saņēmējs par šo kontu ir paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Vēlams izvairīties no biežiem un lielāka apmēra skaidras naudas darījumiem (pirkumiem). Jāņem vērā, ka noteiktos gadījumos attiecīgie darījumi ir jādeklarē VID un noteiktos gadījumos darījumi skaidrā naudā ir aizliegti. Labāk maksāt ar bankas karti vai pārskaitījumu.

Ņemot vērā attiecīgos apstākļus, jāizvērtē trīspusēji un daudzpusēji darījumi (darījumu būtība, visu pušu mērķi). Būtu jāizvairās no cesijas darījumiem.

Pirms darījuma veikšanas atsevišķos gadījumos būtu jāiegūst informācija par darījuma partneri un patiesajiem labuma guvējiem. Piemēram, ja darījuma partneris - uzņēmums ir reģistrēts ārpus Latvijas un tā patiesie labuma guvēji (vai kontaktpersonas) ir no augsta riska trešās valsts, tad būtu rūpīgi jāpārbauda darījums. Augsta riska trešās valstis ir piemēram, Ziemeļkoreja, Irāna, Afganistāna. Papildus informācija fatf-gafi.org un eur-lex.europa.eu

Bankas konta atvēršana.

Ja uzņēmuma patiesie labuma guvēji un valde ir Latvijas rezidenti, tad bankas konta atvēršana būs salīdzinoši vienkārša un pietiekami ātra.
Ja patiesie labuma guvēji vai valde būs ārvalstnieki, tad jārēķinās bankas konta atvēršana aizņems pietiekami ilgu laiku (30 dienas un ilgāk). Tāpat, jārēķinās, ka banka pieprasīs papildus informāciju un dokumentus.
Piemēram, banka var pieprasīt šādu informāciju un dokumentus:
  • Dokumentus, kuri apliecina valdes ienākumus noteiktā periodā (piemēram, pēdējo sešu mēnešu laikā).
  • Telpu nomas līgumu. Informāciju un dokumentus par faktisko darbības vietu.
  • Līgumus ar darījumu partneriem.
  • Informāciju un dokumentus, kuri apliecinātu saikni ar Latviju (piemēram, vienošanās ar Latvijā reģistrētiem klientiem). Paskaidrojumu, kāpēc nepieciešams atvērt kontu attiecīgajā bankā.
  • Biznesa plānu. Informāciju par darījumiem (kā notiks darījumi). Detalizētu darbības aprakstu.
  • Valdes izglītības dokumentus (ja attiecīgo darbības veidu veikšanai nepieciešama noteikta izglītība – zināšanas).

PVN numura iegūšana.

Jārēķinās, ka PVN numura iegūšana aizņems ilgāku laiku (aptuveni divas nedēļas). Valdes loceklim var būt nepieciešamība personīgi ierasties VID, lai iesniegtu VID pieprasītos dokumentus un informāciju. Pirms reģistrācijas iesnieguma iesniegšanas jāatver konts bankā.
VID var pieprasīt to pašu informāciju un dokumentus, kuri bija nepieciešami, lai atvērtu bankas kontu.
Papildus VID var pieprasīt šādu informāciju un dokumentus:
  • Dokumentus, kuri apliecina, ka uzņēmums spēj veikt plānoto darbību (uzņēmumam ir nepieciešamie pamatlīdzekļi, krājumi, naudas līdzekļi, darbinieki, telpas utt.).
  • Ja darbības veikšanai nepieciešama licence, tad jāiesniedz licences kopija.
  • Vienošanos ar grāmatvedi (vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju).
  • Bankas konta izrakstu par noteiktu periodu.
  • Dokumentu, kurš apliecina tiesības izmantot juridisko adresi.

Ārpakalpojumu grāmatvežu pienākumi.

Ārpakalpojumu grāmatvežu pienākumi ir noteikti šajā likumā.
Jārēķinās, ka ārpakalpojumu grāmatvedim ir šādi pienākumi:
  • Izpētīt klientu. Pirms sadarbības uzsākšanas ir jāaizpilda klienta anketa.
  • Pirms sadarbības uzsākšanas ir jānoslēdz līgums par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.
  • Ārpakalpojumu grāmatvedim ir regulāri jāseko līdzi klienta darījumiem, jāizprot un jāizpēta darījumi.
  • Ja darījums ir neparasts vai aizdomīgs, tad ārpakalpojumu grāmatvedim ir pienākums par šādu darījumu ziņot VID un citiem kontroles dienestiem.

Kādi varētu būt iemesli, lai Latviju izvēlētos par komercdarbības vietu?

Komunicējot ar klientiem, iegūstu informāciju, ka atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs kontrole un apgrūtinājumi ir ievērojami mazāki, tādējādi, komercdarbība attiecīgajās valstīs ir vienkāršāka.
Radās jautājums. Kāpēc tieši Latvijā nodarboties ar komercdarbību? Mēģinu atrast (apzināt) iemeslus. Iemesli varētu būt šādi:
  • Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta. Piereģistrējot uzņēmumu un veicot komercdarbību citā valstī, atkarībā no darbības veida, varētu rasties papildus izdevumi un neērtības. Piemēram, izdevumi par juridisko adresi, telpām. Būtu jāprot attiecīgās valsts valoda un jāseko notikumiem, likumdošanai attiecīgajā valstī. Var rasties nepieciešamība pietiekami bieži apmeklēt attiecīgo valsti (papildus laika patēriņš un transporta izdevumi).
  • Krievu valodā runājošām personām Latvija varētu būt piemērota tāpēc, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju spēj sazināties krievu valodā. Tāpat, pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju spēj sazināties angļu valodā.
  • Latvijā atrodas galvenie darījumu partneri.
  • Latvijā atrodas nekustamais īpašums, kurš tiks izmantots komercdarbībā.
  • Atsevišķos gadījumos var apsvērt Latviju izmantot kā preču importa vietu Eiropas Savienībā. Pēc importa procedūras pabeigšanas preces var pārdot citās dalībvalstīs, nemaksājot muitas maksājumus.
  • Pietiekami attīstīta elektronisko sakaru infrastruktūra (internets).
  • Komersanta (SIA, AS) reģistrācija vēl aizvien ir pietiekami vienkārša un ātra.
  • Latvija varētu būt piemērota gadījumiem, ja uzņēmuma peļņu paredzēts ieguldīt uzņēmuma attīstībā, nevis sadalīt dividendēs. Ja peļņu iegulda uzņēmuma attīstībā, tad nodoklis no peļņas (uzņēmumu ienākuma nodoklis) nav jāmaksā.
  • Latvijas Republika ar pietiekami daudzām valstīm ir noslēgusi līgumus (konvencijas) par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Tas ir noderīgi, ja Latvijas uzņēmumu izmanto darījumos ar attiecīgajām valstīm (starptautiskajos darījumos).
  • Latvija var būt piemērota, ja komercdarbības veikšanai jāizmanto jūras vai gaisa satiksme (jūras ostas vai lidosta).
Vai šī lapa bija noderīga?
Atvainojos.

Paldies par atsauksmi!



Jūs var interesēt: