Kas ir gada pārskats?
Gada pārskats ir vairāku dokumentu kopums. Dokumenti satur finanšu informāciju, uzņēmuma darbības rezultātu novērtējumu un analīzi konkrētā periodā (parasti kalendārā gada laikā).Gada pārskata lietotāji parasti ir nodokļu administrācija, akcionāri (kapitāla daļu īpašnieki), investori, klienti un piegādātāji.
No kā sastāv gada pārskats?
Sastāvdaļas ir noteiktas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 8., 9. un 55. pantā, un sastāvdaļas ir šādas:-
Finanšu pārskats:
- Bilance. Satur informāciju par aktīviem, saistībām un pašu kapitālu.
- Peļņas vai zaudējumu aprēķins. Satur informāciju par uzņēmuma ieņēmumiem (pārdoto preču un sniegto pakalpojumu summu) un izdevumiem.
- Finanšu pārskata pielikumā. Pielikumā tiek sniegti paskaidrojumi un sīkāka informācija par bilances un peļņas vai zaudējumu pārskata pozīcijām.
- Lielākiem uzņēmumiem ir jāsagatavo arī naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats.
- Ja gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents, tad gada pārskatā jāsniedz arī informācija par zvērinātu revidentu.
- Vadības ziņojums. Jāsniedz skaidra informācija par uzņēmuma attīstību, par finanšu rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī informācija par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kurām saskaras uzņēmums.
Kam jāiesniedz gada pārskats?
Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 3.pantu, gada pārskatu iesniedz:- komercsabiedrības un Eiropas komercsabiedrības, kuras ir reģistrētas Latvijā (tai skaitā sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības),
- kooperatīvās sabiedrības un Eiropas kooperatīvās sabiedrības,
- Eiropas ekonomisko interešu grupas,
- individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums (pārdoto preču un sniegto pakalpojumu summa) iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz EUR 300 000.
Gada pārskata sagatavošanas process.
Process (procedūra) ir atkarīgs no uzņēmuma saimnieciskās darbības.Piemēram, ražošanas uzņēmumam ar lielu izejvielu apjomu un lielu klientu skaitu daudz laika ir nepieciešams, lai salīdzinātu grāmatvedības kontu atlikumus ar klientiem un piegādātājiem, kā arī daudz laika jāpatērē, lai veiktu izejvielu un preču inventarizāciju.
Mazā uzņēmumā - pakalpojumu sniedzējā grāmatvedības kontu atlikumu salīdzināšana un inventarizācija prasīs mazāk laika.
Vispārējā procedūra ir šāda:
- Pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu, preču, materiālu (izejvielu) inventarizācija.
- Inventarizācijas rezultātu iegrāmatošana grāmatvedības reģistros (galvenajā grāmatā vai virsgrāmatā).
Ja aktīva vērtība ir ievērojami lielāka vai mazāka par tā iegādes vai izveidošanas izmaksām un vērtības izmaiņas ir ilglaicīgas (nevis pagaidu), tad aktīvs jāpārvērtē. - Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma aprēķināšana un iegrāmatošana.
- Valūtas maiņas kursa svārstību iegrāmatošana. Bankas konta izrakstā norādīto atlikumu pārrēķina eiro un salīdzina ar grāmatvedības datiem. Ja grāmatvedības dati atšķiras, tad iegrāmato starpību.
- Visu grāmatvedības kontu atlikumu iekšējā pārbaude. Bankas kontu atlikumus salīdzina ar bankas izrakstu datiem. Nodokļu atlikumi salīdzina ar Valsts ieņēmumu dienesta izdrukām.
- Grāmatvedības kontu atlikumu salīdzināšana ar darījumu partneriem. Jānosūta salīdzināšanas aktus visiem darījumu partneriem. Ja atlikumi nesakrīt, tad jāpārbauda katrs darījums, lai atrastu atšķirību. Var būt lietderīgi pārbaudīt atlikumus katra mēneša (vai cita perioda) beigās, tādējādi ātrāk atrodot laika posmu, kurā atlikumi sāk atšķirties. Jo vairāk darījumu partneru un darījumu, jo vairāk laika jāpatērē salīdzināšanai.
- Jānosaka šaubīgo un zaudēto parādu summas, jāizveido uzkrājumi šaubīgajiem parādiem. Ja nepieciešams, zaudētos parādus jānoraksta izdevumos.
- Jāaprēķina un jāiegrāmato uzkrātās saistības norēķiniem ar darbiniekiem (neizmantotie atvaļinājumi).
- Jānodala nākamo periodu izdevumus no pārskata gada izdevumiem. Ja pārskata gadā ir veikta samaksa par izdevumiem, kuri attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem, tad attiecīgajām summām jābūt iegrāmatotām nākamo periodu izdevumu kontā.
- Jāslēdz ieņēmumu un izdevumu kontus un jāveic atbilstošus grāmatojumus.
- Ja uzņēmumam ir nepieciešams zvērināta revidenta pārbaude, tad jāsagatavo zvērināta revidenta pieprasītā informācija, un jāiesaistās pārbaudes procesā (procesa ilgums var būt mēnesis vai ilgāks).
Cik maksā gada pārskata sagatavošana?
Kā Jūs to saprotat, maksa ir atkarīga no darba apjoma (laika, kas nepieciešams gada pārskata sagatavošanai).Ja uzņēmums gada laikā nav veicis darījumus vai ir veicis dažus darījumus, tad gada pārskata sagatavošanai un iesniegšanai nepieciešamais laiks ir 2-3 stundas.
Uzņēmumiem ar daudziem darījumu partneriem, daudziem darījumiem, lielu neto apgrozījumu un lielu bilances atlikumu var būt nepieciešams simtiem stundu, lai sagatavotu gada pārskatu.
Lai aprēķinātu kopējo aptuveno cenu, vienkārši jāsareizina vidējā stundas likmi (nozarē) ar gada pārskata sagatavošanai patērējamo stundu skaitu.
Ja es grāmatvedības uzskaiti Jūsu uzņēmumam, tad gada pārskatu sagatavošanas cena ir iekļauta grāmatvedības pakalpojumu cenā.
Pretējā gadījumā gada pārskata sagatavošanas cena uzņēmumam bez darbības (bez darījumiem) ir 50 eiro. Jo vairāk darījumu, jo augstāka cena. Ja vēlaties uzzināt precīzu cenu, lūdzu, sazinieties un īsi raksturojiet savu situāciju (darbības veids, aptuvenais darījumu skaits, darbinieku skaits utt.).
Kas ir nepieciešams, lai uzsāktu pārskata sagatavošanu?
Nepieciešama visa informācija par uzņēmuma saimniecisko darbību gada laikā. Sākumā nepieciešami:- Bankas izraksti.
- Visi rēķini, pavadzīmes, čeki, kvītis.
- Dokumenti par algu aprēķiniem.
- Iesniegtie nodokļu pārskati un informācija par nodokļiem un attiecībām ar Valsts ieņēmumu dienestu (būtu noderīgi iegūt piekļuvi https://eds.vid.gov.lv/login).
- Cita jūsu rīcībā esošā informācija un dokumenti.
Kādos gadījumos ir nepieciešama zvērināta revidenta pārbaude?
Likumdošanā ir paredzēti vairāki nosacījumi, bet lielākajā daļā gadījumu jāpārbauda neto apgrozījuma apjoms, bilances summa un darbinieku skaits.Zvērināta revidenta pārbaude ir nepieciešama, ja divus gadus pēc kārtas uzņēmuma rādītāji pārsniedz divus no šādiem rādītājiem:
- Bilances kopsumma - EUR 400 000. Aktīvu kopsumma vai pasīvu kopsumma, plus pašu kapitāls.
- Neto apgrozījums - EUR 800 000. Pārdoto preču un sniegto pakalpojumu summa.
- Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā ir 25 vai vairāk. Lai aprēķinātu vidējo darbinieku skaitu, jāsaskaita darbinieku skaits katra mēneša pēdējā dienā un jāizdala ar mēnešu skaitu (pamatā ar 12).
Kādu periodu aptver pārskata gads?
Vispārējā gadījumā pārskata gads aptver 12 mēnešus un sakrīt ar kalendāro gadu (no 1.janvāra līdz 31.decembrim).Uzņēmuma pirmais pārskata gads var būt īsāks vai ilgāks par 12 mēnešiem, bet ne ilgāks par 18 mēnešiem. Piemēram, uzņēmums ir reģistrēts šī gada augustā. Tas nozīmē, ka pirmo gada pārskatu uzņēmums var iesniegt tikai aiznākamajā gadā.
Lai mainītu pārskata gada periodu, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir jāgroza statūti un statūtos jāieraksta nepieciešamais periods (piemēram, no 1. aprīļa līdz 31. martam).
Kur un kad jāiesniedz gada pārskats?
Gada pārskatu var iesniegt elektroniski, izmantojot eds.vid.gov.lv. Nepieciešama piekļuve elektroniskajai deklarēšanas sistēmai.Lielākajai uzņēmumu daļai gada pārskats jāiesniedz mēneša laikā pēc tā apstiprināšanas, bet ne vēlāk, kā 4 mēnešu laikā pēc pārskata perioda (gada) beigām.